Pilnveidota sākotnēji kritizētā programma
Lietderīgi zināt:
- Šogad kursu pilotprojekts 50 pāriem izmaksā 8000 eiro,
- Tātad vienam pārim 160 eiro.
Lietderīgi zināt:
- Šogad kursu pilotprojekts 50 pāriem izmaksā 8000 eiro,
- Tātad vienam pārim 160 eiro.
Ideja par pirmslaulību apmācībām pāriem, kas laulību vēlas reģistrēt dzimtsarakstu nodaļā, periodiski tika aktualizēta jau vairākus gadus. Mācību programmas ideja ir sniegt topošajām ģimenēm zināšanas par laulības tiesiskajiem, ētiskajiem, sadzīves un psiholoģiskajiem aspektiem.
Pirms diviem gadiem, kad Tieslietu ministrija pirmo reizi šo ideju prezentēja plašākai sabiedrībai, eksperti programmu sauca par virspusēju, stereotipus veicinošu un zinātniski vāji pamatotu.
Lūk, sociālantropoloģes Aivitas Putniņas teiktais: “Ļoti absurdi, zinātniski nepamatoti argumenti, lietas, kas sakopētas un saliktas, lai tās tur būtu. Laulības un laulātība, nenoliedzami, ir ļoti laba lieta, bet, ja mēs šī vārda un vērtības vietā vienkārši apgūstam naudu un kaut ko sametam kopā, nepārbaudām un darām to lielā mērā neprofesionāli, vai vispār tas ir bijis ētiski.”
Kopš pirmajām reakcijām pagājis aptuveni pusotrs gads. Šajā laikā Tieslietu ministrija esot programmu pilnveidojusi. Novērstas arī tādas programmā iekļautas tēzes, kas iepriekš izteikti atražoja dzimumu lomu stereotipus. Piemēram, ka sievietēm interesē drēbes, kurpes, bet vīriešiem – jauns telefons.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inga Upīte stāsta, lektoriem ir iespēja variēt ar mācību saturu, diskutēt un pielāgoties kursu dalībnieku interesēm. “Apmācību materiāls ir kā vadlīnijas pasniedzējiem. Un viņi var pēc savas pieredzes, savas prakses, šīs vadlīnijas ņemot vērā, modificēt apmācību programmu, skatoties, kāda ir auditorija, kāds ir auditorijas vecums, kādas ir auditorijas intereses, izglītība un attiecīgi pieturoties pie šīm vadlīnijām, kas ir izstrādātas, šo mācību programmu pasniegt tā, lai klausītājiem būtu interesanti,” stāsta Upīte.
Kursus pabeiguši vairāki pāri
Apmācības norisinās jau otro mēnesi, un Rīgā viens no šo apmācību organizatoriem ir biedrība „Svētās Ģimenes māja”. Katrā reģionā ir pa diviem organizatoriem. Biedrībai „Svētās Ģimenes māja” ir iepriekšēja pieredze līdzīgu apmācību organizēšanā, balstoties uz kristīgajām tradīcijām.
Tieslietu ministrijas kursos gan neesot iekļauti jautājumi par baznīcu un Dievu, saka viena no apmācību lektorēm Vineta Preisa. Viņa stāsta, ka apmācībām jūlijā bija pieteikušies desmit pāri. Deviņi no viņiem programmu apmeklēja regulāri un saņēma diplomus.
“Šis Tieslietu ministrijas projekts sastāv no četriem moduļiem: „Finanšu pratība”, „Laulības tiesiskie aspekti”, „Laulības psiholoģiskie un ētiskie aspekti”, „Laulāto un ģimenes attiecību veidošana”. Un tad ir vecāku pienākumi un atbildība ģimenes plānošanas un bērnu audzināšanas procesā. Neraugoties uz to, ka viņi norādīja aptaujas anketās, ka varbūt viņiem daži jautājumi nešķita ļoti aktuāli, neraugoties uz to, viņi vienalga iesaka citiem apgūt šos jautājumus,” stāsta Preisa.
Pirmie pāri, kas kurus jau absolvējuši, bijuši vecumā no 23 līdz 39 gadiem. Nākamās nodarbības sāksies 21.augustā, un šoreiz tās notiks divas reizes nedēļā, pirmdienās un ceturtdienās, laikā līdz 31.augustam.
“Un es sapratu, ka šādas lekcijas ir ļoti vērtīgas, pat ne tikai tiem, kuri gatavojas laulībām, bet visām ģimenēm, jo apliecinājās, ka tiešām ir jautājumi, kurus ģimenes pat neapzinās, ka nezina. Tad, kad šie jautājumi tiek apskatīti, tad viņiem ir ārkārtīga interese, un viņi saka – jā, mēs tiešām to nezinājām. Secinājumi noteikti ir tādi, ka programma ir ļoti atbalstāma, un mums ir prieks, ka uz nākamo grupu mums jau ir pieteikušies vismaz seši pāri,” saka lektore Preisa.
Šogad apmācības norisinās kā pilotprojekts, un līdz gada beigām plānots apmācīt 50 pārus visā Latvijā. Pagaidām interese ir mērena.
Saskata lietderību
Latvijas Radio vaicāja arī iedzīvotājiem, kā viņi vērtē šo projektu un vai paši tādā piedalītos. “Man jaunākā meita, viņai tiešām daudz kas ir jāzina. Saņem algu, kaut kas savs, bet vajag tur maksājumiem, kaut kam citam, bet tam jau vairs naudas nepaliek,” stāsta Ilze.
“Pats pagājušajā gadā apprecējos, neizgāju. Personīgi es domāju, ka manai sievai varbūt vajadzētu. Man nē. Nu tas ir, kā kuram domas, kā kuram. Tas, ka tāda programma ir izveidota, es tur dzirdēju, ka tur daudzi par to ierēc, atkal nelietderīgi nauda iztērēta. Manuprāt, lietderība tam kaut kāda ir,” saka Maksims.
“Es domāju, ka viennozīmīgi, jo daudzas lietas netiek iemācītas skolā. Vecāki varbūt par tām nav īpaši pastāstījuši, un ir praktiskas lietas, kas vienkārši ir jāapgūst. Ja valsts tādu iespēju nodrošina, tad tas ir pozitīvi,” uzskata Raivo.
Liepājā bez atsaucības
“Es domāju, ka jebkurā gadījumā pirms šāda soļa speršanas cilvēkiem būtu ļoti derīgi aprunāties ar psihologu. Nu, skatoties no tās kvalitātes, kas tur tiek piedāvāta. Ja tā ir kaut kāda tāda parunāšana, cik laulība ir svarīga, to visu mēs varam izlasīt sieviešu žurnālos. Vārdu sakot, ja tas nav formāli, tad tas būtu ļoti labi,” norāda Sarmīte un Gundega.
Tieslietu ministrija programmas popularizēšanā iesaistījusi arī dzimtsarakstu nodaļas, kuras esot instruētas pāriem piedāvāt iepriekš minētos kursus. Liepājas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Indra Štāle par kursiem informējot. Dzimtsarakstu nodaļā vairākās redzamās vietās izvietoti informatīvi plakāti, un pārus arī individuāli uzrunājot, bet atsaucības nav.
“Parasti ir atbilde tāda, ka līgavas dažreiz saka, varbūt būtu interesanti, bet mums pietrūkst laika. Mums nav laika savlaicīgi atnākt, uzrakstīt iesniegumu, jo visi ir strādājoši cilvēki. Pirmkārt, tā ir Kuldīga, tie ir 100 kilometri no Liepājas. Tie ir vakari. Tā kā pašreiz mums nav neviens pieteicies,” skaidro Štāle.
Pirmajām apmācībām, kas norisinājās jūlijā, bija pieteikušies 13 pāri. Desmit mācījās Rīgā, divi – Cēsīs un viens pāris – Rēzeknē.
