Infektologi: Leģionāru slimība Latvijā būtiski neizplatās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai gan kādā daudzdzīvokļu nama ūdensvadā Aizkrauklē izplatījusies leģionāru slimību jeb legionelozi izraisošā baktērija, tomēr Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) norāda - pēdējos piecos gados Latvijā nav novērojams būtisks šādas saslimšanas gadījumu skaita pieaugums.

SPKC informēja, ka legioneloze Latvijā ir reģistrējama infekcijas slimība. SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka saslimstības rādītāji Latvijā atbilst vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā un pēdējos piecos gados nav novērojams būtisks saslimšanas gadījumu skaita pieaugums.

2016.gadā Latvijā reģistrēti 24 saslimšanas gadījumi, 2015. – 22, 2014. – 38 gadījumi un 2013. – 34 gadījumi.

Šogad SPKC redzeslokā nonākuši 11 gadījumi – astoņos no tiem apstiprināta legioneloze un pārējos trīs ir aizdomas par šo slimību, taču tos vēl izmeklē. Pacientu vidū ir viens bērns. Trīs ar leģionāru slimību saslimušie miruši.

“Situācija neliecina par to, ka mums būtu tikai viens perēklis. Un arī iepriekšējos gados mēs neredzējām, ka saslimšanas gadījumi būtu sagrupēti kādā mājā vai rajonā. Tos saucam par atsevišķiem gadījumiem,” norāda SPKC Infekcijas slimību analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

SPKC Infekcijas slimību analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs
00:00 / 01:13
Lejuplādēt

Legioneloze ir relatīvi reta infekcijas slimība, kas bieži norit kā plaušu karsonis. Infekcijas avots ir legionellu baktēriju saturošs ūdens, un cilvēks var inficēties, ieelpojot šādas ūdens daļiņas. 

“Ar legionelozi biežāk slimo gados vecāki cilvēki, un paaugstināts risks saslimt ir iedzīvotājiem, kuriem ir hroniskas, piemēram, elpceļu slimības, kā arī smēķētājiem. Tāpat ir pierādījies, ka ne visi iedzīvotāji, kuri saskaras ar legioneozi, saslimst, jo visbiežāk organismam ir pietiekošas spējas pretoties izraisītājam,” uzsver Perevoščikovs.

Katrs legionelozes saslimšanas gadījums tiek pakļauts epidemioloģiskajai izmeklēšanai, kas ietver inficēšanās apstākļu noskaidrošanu, tajā skaitā, ūdens paraugu laboratorisko izmeklēšanu iespējamās inficēšanās vietās. Piemēram, inficētās personas dzīvesvietā vai darba vietā. Ja legionelozes izraisošā baktērija tiek atklāta ūdens paraugos, ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks tiek brīdināts par dezinfekcijas nepieciešamību, lai iznīcinātu baktēriju ūdensvada sistēmā, kā arī brīdināt infekcijas skartās ēkas iedzīvotājus.

Par katru šādu gadījumu SPKC informē Veselības inspekciju, kura kontrolē ierosināto pasākumu izpildi. “Lai gan Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz legionellu ikdienas uzraudzību, Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam. Līdz ar to, gadījumā, kad krāna ūdenī tiek konstatēta legionellas baktērija, Veselības inspekcija seko līdzi, lai objekta apsaimniekotājs nodrošinātu ūdensvadu dezinfekciju,” skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.

Lai gan lielākā daļa profilakses pasākumu attiecas tieši uz namu apsaimniekotājiem, SPKC epidemiologi aicina arī iedzīvotājus rūpēties, lai viņiem pieejamās vietas mājoklī – dušas un krānu gali – regulāri tiek attīrīti no organiskā un neorganiskā  aplikuma. Tāpat pēc vairāku dienu prombūtnes, kad ūdens caurulēs ir sastāvējies, gan karsto, gan auksto ūdeni notecināt vairākas minūtes, savukārt gaisa mitrinātājos un līdzīgās ierīcēs, kuru lietošanai ir tajās jāielej ūdens, vienmēr liet svaigu ūdeni, vēlams – vārītu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti