Igaunijas nodokļu atašejs EK: Valstīm jāpaņem nauda no digitālās ekonomikas

Kamēr daži strīdas par dubultu aplikšanu ar nodokļiem, "WikilLeaks", "LuxLeaks" parādīšanās un daudzu slepenu dokumentu un nodokļu nemaksātāju atmaskošana ir likusi valstu valdībām saprast arī to, ka tās nedara pietiekami, lai iegūtu sev pienākošos naudu. Šādu viedokli pauž Marko Talurs, nodokļu atašejs Igaunijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā.

Šādi viņš pamato faktu, kādēļ šobrīd tik aktīvi Eiropa ir pievērsusies digitālajam biznesam, kas ieņem arvien būtiskāku lomu Eiropas un pasaules ekonomikā, bet, kas, kā izrādās, maksā krietni mazākus nodokļus nekā citas tā sauktās "parastās" kompānijas. Par to, ko tas varētu mainīt Eiropas ekonomikā un nodokļu pasaulē un kādēļ tas ir būtiski Igaunijai, kas pati ir vairāku pasaulslavenu digitālo kompāniju radītāja, Marko Talurs pastāstīja intervijā Latvijas Radio.

Viens no Igaunijas prezidentūras galvenajiem mērķiem ir digitālā dienaskārtība. Vai jūs varētu izskaidrot, ko nozīmē digitālais nodoklis?

Tas nav digitāls nodoklis, bet gan starptautisko nodokļu noteikumu pielāgošana digitālajai ekonomikai. Lai visi uzņēmēji, kas strādā vai nu tradicionālajā ekonomikā, vai digitālajā, maksātu vienādu nodokļu daļu. Mēs nevēlamies ieviest kaut kādus papildus digitālos nodokļus. Tāds nav mūsu mērķis.

Bet tas nozīmē, ka līdz šim digitālie uzņēmumi bija labākā situācijā nekā tradicionālie uzņēmumi?

Pat daudz labākā situācijā. Ja jūs skatāties uz Komisijas jaunākajiem ziņojumiem par digitālās ekonomikas izaicinājumiem, tad redzams, ka digitālie uzņēmumi maksā aptuveni pusi no tiem nodokļiem, kuriem ir pakļauti tradicionālais bizness.

Kāpēc tas tā līdz šim ir bijis?

Šim jautājumiem ir jau gadu desmitiem sena pagātne. Kad savulaik tika pieņemti starptautisko nodokļu noteikumi, tika noteikts, ka valsts gūst nodokļus no peļņas, kas ir iegūta šajā valstī. Taču tiek pieņemts, ka uzņēmumam fiziski ir jāatrodas valstī. Toreiz neviens nevarēja iedomāties par digitālo sprādzienu un milzīgo skaitu pakalpojumu, kurus var sniegt bez fiziskas klātbūtnes. Pašreizējie noteikumi neļauj valstīm piemērot nodokļus, kas nav viņu jurisdikcijā.

Tātad šāda situācija ir jāmaina, jo digitālā uzņēmējdarbība Eiropas ekonomikā kļūst arvien izplatītāka un ietekmīgāka?

Jā. Digitālā ekonomika attīstās un tās daļa ievērojami palielinās. Pirms desmit gadiem tikai viena no pasaules sešām lielākajām kompānijām bija digitāla. Šodien viena no sešām nav digitāla. Pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas, bet vecie noteikumi ar to netiek galā.

Ja mēs runājam par digitālajām kompānijām, kuras ir tās, kas pirmās nāk jums prātā?

Tas ir viltīgs jautājums. Es zinu, ka dažām valstīm patīk minēt četrus gigantus jeb tā dēvēto GAFA. Taču mēs kā prezidentūra vienmēr esam teikuši, ka mūsu mērķis nav vērsties ne pret kādu konkrētu kompāniju, ne pret kādu trešo valsti otrā okeāna pusē. Šī ir strukturāla plaisa, kas ietekmē visus uzņēmumus – vai tie ir vietējie, vai tie darbojas Eiropas Savienībā, vai nāk no trešajām valstīm. Viņi visi atrodas ārpus pašreizējiem nodokļu noteikumiem. 

Ko par to saka pašas kompānijas? Ja es būtu šāda uzņēmuma vadītāja, es nebūt nebūtu priecīga par šādu ideju.

Dažādi dokumenti, pieņemsim, “Luxleaks”, Panamas dokumenti, ir bijuši Eiropas uzmanības centrā vairākus gadus, un man liekas, ka nav tāda uzņēmuma, kuram būtu tiesības teikt, ka viņi negrib maksāt nodokļus. Šie laiki ir pagājuši. Kompānijas saka, ka pašlaik tās izpilda spēkā esošos noteikumus tādus, kādi tie ir, un maksā tādus nodokļus, kādi ir paredzēti. Protams, viņi negrib maksāt papildu nodokļus, un arī mūsu mērķis nav piespiest viņus maksāt vēl kādu nodokli. Taču diez vai būs kāds uzņēmums, kurš varētu strīdēties pret godīgu starptautisku noteikumu piemērošanu. Arī šie laiki, manuprāt, ir pagājuši.

Cik tālu jūs esat tikuši šajās diskusijās?

Kad mēs jūlijā ierosinājām šo diskusiju, mēs gribējām panākt vienošanos par trijām lietām – dalībvalstīm ir jāatzīst, ka ir problēma; kur tā ir; un kāds ir Eiropas vēlamais risinājums. Pēc digitālā samita Tallinā mums ir finanšu ministru, valstu un valdības vadītāju atzinums, ka starptautisko nodokļu likumu pilnveidošana ir nepieciešama.

Par turpmāko ceļu uz priekšu pašlaik turpina diskutēt ekspertu līmenī un mēs ceram, ka decembrī ministri spēs vienoties, kā turpmāk komunicēt ar OECD un Eiropas Komisiju. Vai mums izdosies vienoties par vienu konkrētu risinājumu – tas vēl ir debašu jautājums.

Kam vēl šajā ir teikšana – Eiropas Parlamentam? Valstu valdībām un starptautiskajai sabiedrībai?

Nē. Nodokļu jomā parlamentam ir ļoti maza teikšana un Eiropadome var pieņemt pati savu lēmumu. Parlaments, kurš arī ir rosinājis pārmaiņas, var izteikt tikai savus ierosinājumus. Lēmums ir jāpieņem dalībvalstīm.

Un OECD?

OECD ir globāls spēlētājs, un arī digitālā ekonomika faktiski ir globāls jautājums. Lielākā daļa no patiesi lielajām daudznacionālajām kompānijām nav no Eiropas. Ja mēs vēlamies ietekmēt pasaulē notiekošos procesus, mums ir jāpanāk OECD iesaistīšanās nodokļu pārmaiņā. OECD ar šo jautājumu nodarbojas jau kopš 2013.gada. Taču līdz šim ziņojumos organizācija nav nonākusi pie secinājuma par to, kas tad būtu jādara. Līdz šim ziņojumos ir tikai analizēta un aprakstīta situācija, ieskaitot trūkumus un iespējamos risinājumus. Taču par vienu risinājumu diemžēl vienošanās nav panākta.

Tieši tāpēc mēs sākām diskusija Eiropas Savienībā – ja mēs varētu vienoties par vienu risinājumu, tad, iespējams, mums izdotos pārliecināt OECD šo jautājumu pacelt arī globālā līmenī.

Vai Eiropas Savienība var vienoties un ieviest šo direktīvu vienpersoniski, bez Amerikas Savienotajām Valstīm vai citām globālām lielvarām?

Eiropas Savienības līmenī ir ļoti grūti panākt kaut ko tādu, kam būs globālas sekas. No otras puses, mums ir daži piemēri, kā direktīva pret izvairīšanos no nodokļiem, kas trešajām valstīm pasaka – ja jūs nepiemērosiet nodokļus, tad to darīsim mēs. Tie nav kā draudi vai sods, bet gan kā pamudinājums trešajām valstīm arī pieņemt šos noteikumus. Tieši šādā veidā, pieņemot noteikumus Eiropas Savienības līmenī, mēs varam aicināt pārējo pasauli mums sekot.

Kurš pašlaik ir pats attīstītākais pasaules reģions digitālās ekonomikas jomā? Vai tās joprojām ir ASV, vai Eiropa?

Patiesībā tas ir labs jautājums. Iespējams, tās ir Savienotās Valstis. Nesen es redzēju tabulu par daudznacionālo kompāniju sadalījumu starp ASV, Eiropu un augošajiem tirgiem, un tajā zaudētājas ir gan ASV, gan Eiropa, kamēr augošajos tirgos situācija kāpj. Un droši vien ASV tomēr ir tas digitālo kompāniju galvenais avots.

Un kā ir Eiropā? Vai tā varētu būt Igaunija?

Nē. Mēs esam pārāk mazi. Mums ir daudzi labi piemēri, kaut vai “Skype”. Taču, ja mēs paskatāmies uz apmēriem kaut vai Eiropas līmenī, tā ir ļoti nozīmīga, bet ārkārtīgi maza daļiņa.

Kas vēl – Francija?

Iespējams, ka visnozīmīgākā joprojām ir Londona. Jo visi dodas tieši uz Londonu pēc investīcijām. Iespējams, ka pēc gada tas mainīsies, taču šobrīd tā varētu būt Londona. 

Kā jums liekas, vai nodokļu piemērošana digitālajiem uzņēmējiem varētu palīdzēt apvienot Eiropas Savienību un veicināt integrāciju. Vai tas varētu palīdzēt?

Tas ir āķīgs jautājums. Nodokļu piemērošana digitālajai ekonomikai nav lieta, ko efektīvi var paveikt viena valsts. Ir valstis, kuras ir mēģinājušas cīnīties ar digitālo ekonomiku dažādos veidos. Francija iesūdzēja tiesā “Google” un zaudēja. Jā, saliekot muguras kopā, mēs varam parādīt, ka kopīgi pretojamies globālam izaicinājumam.

Taču vienlaicīgi nodokļu sfēra ir ļoti sarežģīta. Mums ir atšķirīgas nodokļu sistēmas, atsevišķi budžeti. Es nedomāju, ka, ja mums šis izdosies, visi to uzskatīs par uzvaru. Diemžēl, lai panāktu vienprātību, mums ir jāatdod daļa no savas nodokļu neatkarības.

Droši vien arī Īrija nebūs laimīga, jo “Google” birojs atrodas tieši šajā valstī.

Noteikti būs daudz valstu, kuras ar šīm izmaiņām zaudēs. Un Īrija tāda nav vienīgā. Taču stāsts ir par godīgumu. Laiki mainās. Pat nodokļu jomā. Un mēs pēdējo gadu laikā jau esam pieņēmuši noteikumus, kuri jau ir ietekmējuši atsevišķas valstis. Taču par spīti visam šie lēmumi ir pieņemti vienbalsīgi. Iespējams, ka laiki mainās arī dalībvalstīm.

Vai jūs pie sarunu galda daudz strīdaties?

Patiesībā, ne tikai dalībvalstis, Komisija un OECD ir pārsteigti par to, cik lielu atsaucību ir guvusi šī Igaunijas iniciatīva. Taču, kad mēs nonāksim līdz jautājumam par iespējami labāko risinājumu, debates noteikti būs ļoti karstas.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti