Iepazīties ar kaimiņu pieredzi var ceļojošajā izstādē, kas pašreiz apceļo Zemgali. Lielvircavas muižas zālē fotogrāfijās un planšetēs ar izvērstiem aprakstiem apskatāms Igaunijas kultūrvēsturiskais mantojums, kas joprojām turpina ierakstīt jaunas rindiņas vēstures hronikā. Tās ir muižas, kurās joprojām darbojas skolas.
Lielvircavas tūrisma informācijas punkta vadītāja Zanda Zariņa salīdzināja, ka šādās muižskolās “bērni dzīvo kā Rundālē”.
Pēc 1919. gada Igaunijā skolas iekārtoja vairāk nekā 1000 muižu. Mūsdienās tādas ir septiņdesmit, un dažās zinības apgūst vien 38 bērni. Pastāvēšanas noslēpums gan esot gaužām vienkāršs – valsts attieksme un spēja sadarboties.
Jelgavas novada attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte stāstīja, ka šajās Igaunijas skolās ir divi saimnieki - viens ir šis mācību spēks, un otrs ir vadošais darbinieks, kas nodarbojas ar tūrisma un saimnieciskajiem jautājumiem.
“Un tūrisma grupas bieži vien ierodas mācību laikā,” piebilda Lonerte.
Latvijā deviņdesmitajos gados skolas bijušas ap 150 muižās. 2009. gadā – 110, bet pašreiz muižās palikušas aptuveni 90 mācību iestādes.
Zaļā muiža ir viena no septiņām Jelgavas novada muižu skolām. Lielākie ieguvēji no atrašanās vēsturiskajā ēkā esot restaurācijas programmas audzēkņi, bet lielākais mīnuss ir dārgās muižas uzturēšanas izmaksas.
Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas direktora vietniece Dace Vīpule-Kuļika stāstīja, ka Zaļenieku ”vērtības mēs cenšamies saglabāt un ceram, ka nākotnē būs iespējas [pietikties] Eiropas struktūrfondos un mēs varēsim īstenot savu sapni - muižu restaurēt”.
Zaļenieki ir vienīgā izglītības iestāde, kur zem viena jumta apvienoti visu vecumu bērni un jaunieši, sākot no bērnudārza vecuma, tomēr visbiežāk muižās atrodas mazās lauku skolas. Igaunijā no 2004.-2015. gadam ar Eiropas Savienības atbalstu atjaunotas 14 muižu ēkas, kā arī īstenots tikpat daudz attīstības projektu.
