Trešdien, 19.oktobrī, komisijas sēdē Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs piedāvāja celt divus jaunus apraides torņus Latgalē, taču centrs nezināja, ka Ministru kabinets jau piešķīris 90 000 eiro Latvijas Radio apraides uzlabošanai pierobežā.
Centrs gan norādīja, ka tam ir vajadzīgs pasūtījums no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kurai skaidra viedokļa par torņu būvniecību nebija.
Deputāti padomei uzdeva divu nedēļu laikā sagatavot skaidrus priekšlikumus, kā uzlabot apraidi Latgalē, turpina Ritvars Jansons.
“NEPLP nezināja par Satiksmes ministrijas un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra atzinumu, kaut gan pēc mūsu komisijas informācijas šī vēstule tika nosūtīta NEPLP kā pielikums,” norādīja Jansons.
“Protams, ir kaut kur visur cilvēciskās kļūdas, bet es šajā komisijā redzēju dažādu institūciju savstarpējo neinformētību vienai par otras darbību,” uzsvēra komisijas vadītājs.
“Ir jābūt vienotai institūcijai, šajā gadījumā ir NEPLP, kas tur visus galus rokā, lai nacionālie plašsaziņas līdzekļi tiktu virzīti gan saturiski, gan tehniski tā, lai viņi kalpotu visas Latvijas iedzīvotājiem, šajā gadījumā nodrošinot apraidi un saturu tieši pastiprināti Latgales iedzīvotājiem, kuri ir uz pierobežas informatīvajā vakuumā, jo Latvijas sabiedriskie mediji viņus nesasniedz,” sacīja Jansons.
Par to, ka Latvijas bezmaksas apraides televīzijas kanāli nav pieejami visur Latgalē un dominē Krievijas TV kanāli, runā jau gadiem, bet risinājuma nav. Vasaras sākumā pārbaudīt to uz Latgali devās arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, kuri pēc tam vērsās arī Satiksmes ministrijā, lūdzot sagatavot informāciju par iespējamajiem risinājumiem. Vajadzības gadījumā lūgšot arī premjera iesaisti.
LVRTC arī labi apzinās, ka ir nenoklātas vietas Latvijā. Tās atzīmētas arī pašu izveidotās kartēs. Taču signāla pastiprināšanai un citiem darbiem esot vajadzīgs finansējums. Bez naudas to nevar izdarīt, tāpat kā par velti nevar uzbūvēt ceļus, slimnīcas vai skolas.
