Par gadījumu Adamovas skolā Latvijas Radio vēstīja pētniecības sērijā „Sistēmas bērni”, un šī epizode figurēja biedrības „Bērni bērniem” iesniegumā. Tajā dokumentēti pārkāpumi Jelgavas bērnunamā, tostarp pievienotas fotogrāfijas, kurās zilumi klāj kāda zēna ķermeni. Zēns psiholoģei liecinājis, ka viņu piekāvusi internātskolas audzinātāja.
Direktors: Mūsu skolotājas ar augstpapēžu kurpēm nestaigā
Pirms diviem mēnešiem biedrības „Bērni bērniem” eksperti adresēja otro iesniegumu bērnu tiesības uzraugošajām iestādēm, kurā aprakstīja iespējamos pārkāpumus un vardarbības gadījumus Jelgavas bērnunamā. Atsevišķā iesnieguma daļā iekļauta epizode par kādu zēnu, kurš bērnunamā ieradies pavasara brīvlaikā. Zēna rokas un kāju lejas daļu klājuši zilumi. Tos viņš biedrības psiholoģei ļāvis nofotografēt un teicis, ka ar augstpapēžu kurpēm viņu piekāvusi Adamovas speciālās internātskolas audzinātāja. Sarunā ar psiholoģi Andriju Likovu viņš stāstījis, ko viņš tur ir piedzīvojis. ''(..) Viņš tika piekauts no aprūpes personāla šajā internātpamatskolā. Un, ja viņam liks atgriezties pēc brīvlaika, viņš bēgs,'' sarunu atstāsta Likova.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, pamatojoties uz sūdzībām, uzsāka izmeklēšanu. Šonedēļ ar pārbaudes akta pagaidu rezultātiem iepazinusies arī skolas vadība. Direktors Jānis Puriņš telefonsarunās ar Latvijas Radio jau pagājušajā nedēļā stāstīja, ka fakti neapstiprinoties. Tā viņu esot informējušas inspektores no Rēzeknes, bet oficiāli tas bijis jāsaskaņo ar vadību Rīgā.
''Citēju šo aktu, ka bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes laikā netika saņemta informācija, ka 2017.gada 9.martā skolotāja skolēnu esot piekāvusi, sitot ar kājām. Pārbaudes laikā noskaidrots, ka starp skolotāju un skolēnu 2017.gada 9.martā bijusi konflikta situācija, bet sišana nav bijusi. Vēršam uzmanību, ka par konkrēto situāciju tiek veikta papildu informācijas noskaidrošana,'' klāsta Adamovas speciālās internātskolas direktors, un viņš pieļauj, ka fotogrāfijās redzamos zilumus zēns varētu būt guvis, skraidot vai konfliktējot ar vienaudžiem.
Skolotāji kādreiz varot stingrāk paņemt audzēkni aiz rokas, bet tā neesot ļaunprātīga fiziska izrēķināšanās.
''Kad bērnus intervēja, viņi it kā bija negatīvi noskaņoti pret skolotāju, bet rezultāts… nu, nezinu, nevajadzētu būt tādam gadījumam, ka ļaunprātīgi būtu piesists bērns ar kurpēm, ar augstpapēžu kurpēm... Es varu roku likt uz sirds un teikt, ka tas tā nebija. Mūsu skolotājas ar augstpapēžu kurpēm nestaigā, jo visu dienu uz kājām, tas nav iespējams,'' saka Puriņš.
Bijusī skolniece: Mēs teicām ''ACC'' - Adamovas Centrālais cietums
Iepriekšējos sērijas „Sistēmas bērni” raidījumos vērtējām arī to, cik bieži inspekcija cenšas savākt nepieciešamos pierādījumus tā vietā, lai lietu izbeigtu. No aptuveni 1000 iesniegumiem pārkāpumus konstatē 7% gadījumu, šādi inspektori brīdinājuši bērnunama vadību Jelgavā. Adamovas vārds izskan arī vairāku bijušo „sistēmas bērnu” liecībās, kas šo mēnešu laikā savu dzīvesstāstu uzticējuši Latvijas Radio. Laikā, kad viņi mācījušies Adamovā, skolu vadījis tas pats direktors un strādājusi arī liela daļa pašreizējo skolotāju. 19 gadus vecā Miranda Šnepste Adamovā ievietota no kāda bērnunama. Tur mācījusies no otrās līdz piektajai klasei.
''Tur mūs sita tajā skolā, tur bija arī tādas kā kameras. Es visu laiku par to sūdzējos bērnunamam, kad viņi brauca man pakaļ, bet viņi visu laiku teica - tā nevar būt. Tā nevar būt.
Ja mēs neklausāmies, aiz matiem rauj. Pagrūž pret sienu. Saka, ja tu nedarīsi to, tu skolu nepabeigsi, liksim tev divniekus un tā. Pēc manis daudzi bērni aizgāja no tās skolas, varbūt viņus vienkārši izmeta par to, ka viņi to informāciju izpauda. Mums vēl bija tā kā nosaukums „ACC” - Adamovas Centrālais cietums,'' atceras Miranda.
VBTAI stāsta, ka pēdējā sūdzība par Adamovu saņemta pirms diviem gadiem, bet tā nebija saistīta ar iespējamu vardarbību. Konkrētajā gadījumā inspekcija skolas vadību vēstulē informējot, ka vēl turpinās skaidrot apstākļus attiecībā pret skolotājas iespējamo vardarbību. Epizodei bijuši arī liecinieki, kurus Adamovā sastapt neizdevies. Stāsta inspekcijas pārstāve Liene Masļeņikova:
''Ir gūts apstiprinājums tam, ka skolotāja ir uzkāpusi bērnam uz kājas, jautājums ir šobrīd, kādos apstākļos tas ir noticis. Tā kā ir vēl atsevišķi liecinieki norādīti, kuri ir bijuši klāt situācijā, lai to izvērtētu, tad inspekcija arī plāno noskaidrot konkrēto bērnu vēl viedokli. Nevēlētos atklāt, ko tieši pats puika teica attiecībā par šo uzkāpšanu uz kājas. Jā, tas notika, bet jautājums, kādos apstākļos tas notika. Tur šī informācija vēl ir jāprecizē.''
Tikai pēc visu viedokļu noskaidrošanas pārbaudi noslēgšot. Inspekcijā neesot tradīcijas inspektorus no Rīgas nozīmēt izmeklēšanai Latgalē, jo katrā reģionā atrodas vairāki darbinieki, kas esot pakļauti departamenta vadītājai Rīgā.
