Jaunais likums tiek pārtaisīts teju līdz nepazīšanai. Piemēram, visi administratīvie pārkāpumi vienā grāmatā vairs nebūs atrodami. Tie būs lasāmi katras nozares speciālajā likumā. Proti, par to, kāds sods pienākas par ātruma pārsniegšanu, varēs uzzināt Ceļu satiksmes likumā, par pārkāpumu meža izstrādē – Meža likumā. Taču lielākie strīdi ir par administratīvā arests atcelšanu, kuru no jaunā likuma izsvītros.
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Armagana saka - administratīvais arests esot padomju laika palieka. Brīvības ierobežošana kā sods būtu jāatstāj tikai Krimināllikumā.
Savukārt administratīvie pārkāpumi neesot tik smagi, lai par to pastrādāšanu būtu nepieciešams cilvēku izolēt no sabiedrības. Šobrīd administratīvo arestu var piemērot pēc 13 likuma pantiem, bet visbiežāk to saņem tā dēvētie dzērājšoferi. Nākotnē viņi riskēs vien ar naudas sodu, autovadītāja apliecības zaudēšanu un soda punktiem.
''Kā jūs domājat, vai dzērājšoferiem būtu jāatceļ administratīvais arests? - Domāju, ka nē. Kaut kā jau pie kārtības jādabū cilvēks, pie stūres jau nesēžas skolnieks. Pieaudzis vīrietis vai sieviete, nu, ja viņi nesaprot, tad varbūt tādā veidā sapratīs. - Es domāju, ka nē, jāsauc viņi pie atbildības, tas ir stingrs pārkāpums. Dzērājšoferis pie stūres ir slepkavnieks. vēl lielāks sods jāliek.'' - Rīgas ielās sastaptie cilvēki ieceri neatbalsta.
Armagana saka, iebildumi ir arī deputātiem:
''Deputāti un daļa sabiedrības arī varētu nepiekrist tam, ka mēs šo te dzērājšoferus neliekam vairs aiz restēm.''
Likuma autori gan ir secinājuši, ka administratīvais arests nav efektīvs soda veids.
'' Jo persona nosēž savas 10 dienas, laimīgi iet tālāk, un no tā jau viņa mazāk nedzers, no tā viņa mazāk ar automašīnu nebrauks,'' teic Armagana.
Tieši palikšana bez autovadītāja apliecības esot lielāks biedēklis. Jau šobrīd likums saka, ja cilvēkam ir atņemtas tiesības vadīt auto, bet viņš vienalga sēžas pie stūres, tad tas jau ir kriminālpārkāpums. Ministrijā norāda - atkārtota braukšana dzērumā un bez tiesībām esot visvairāk piemērotais krimināllikuma pants.
''Efektīvākais ir tiesību atņemšana uz noteiktu laiku. Kad ir liegtas iespējas pārvietoties sev ērtā veidā un daļai cilvēku ir liegtas iespējas strādāt, ja viņi ir šoferi bijuši. Līdz ar to tas ir motivējoši, kāpēc es nebraukšu dzēris,'' klāsta Armagana.
Valsts policijas Dienestu koordinācijas biroja priekšniece Mārīte Ziemele izvairīgi komentē plānoto kārtību. Viņa skaidro, ka
Satiksmes ministrija vēl nav izstrādājusi jaunu Ceļu satiksmes likumu, kurā būtu jaunie sodu piedāvājumi.
Taču komentējot pašreizējo kārtību, policiste norāda uz aresta trūkumu:
''Viņš ir diezgan dārgs valstij, šī aresta izciešana, jo par to tiek maksāts no valsts līdzekļiem.''
Šobrīd likums ļauj dzērājšoferiem arī izmukt no piemērotā administratīvā aresta. Proti, tiesas piespriestais sods ir jāizpilda divu gadu laikā
''Attiecīgi, ja divu gadu laika persona neizpilda vai mēs viņu neatrodam, iestājas administratīvā aresta izpildes noilgums. Ir arī šādi gadījumi, kad personas neizcieš sodu.''
Ziemele piekrīt Tieslietu ministrijas viedoklim, ka
autovadītāja apliecības zaudēšana varētu būt lielāks biedēklis, sevišķi tiem, kuri pie stūres sēž, lai nopelnītu sev un ģimenei iztiku.
Lielākais administratīvā aresta atcelšanas pretinieks ir deputāts Andrejs Judins. Apspriežot šī likuma izmaiņas Juridiskās komisijas apakškomisijas sēdē, deputāts brīdinājis kolēģus, ka šī soda atcelšana varētu ietekmēt jaunā likuma apstiprināšanu. Tas ir nonācis jau līdz trešajam lasījumam:
''Ja cilvēks pakļauj riskam savu dzīvību, riskē ar citu cilvēku dzīvību, tas ir ļoti nopietni. Es respektēju oponentu viedokli, daži varbūt paši vada transporta līdzekli reibumā un viņiem šeit, ka tas ir pieņemami, man tas nešķiet pieņemams.''
Deputāts atgādināja, ka dzērājšoferi ir ļoti bīstami satiksmes drošībai un no bargām sankcijām viņu sodīšanai atteikties nedrīkst. Arī avāriju statistika rādot, ka braukšana reibumā nav mazinājusies. Viņš atgādina - esot valstis, kur sēšanās pie stūres reibumā ir krimināli sodāma rīcība.
Ministrijā sola, ka diskusijas par šo tēmu vēl turpināsies. Taču runāt par to, ka braukšanu dzērumā nākotnē varētu, piemēram, kriminalizēt, vēl esot pāragri.
