Ar Eiropas fondu atbalstu Latvijā tuvāko gadu laikā iecerēts apmācīt vairāk nekā 100 000 cilvēku, kuri šobrīd ir mazkvalificēti darbinieki vai darba meklētāji un bezdarbnieki. Šādi iecerēts iegūt speciālistus, kuri ir pieprasīti darba tirgū. Izglītības ministrijas vadītajā programmā cer iesaistīt vairāk nekā 38 tūkstošus strādājošo.
Priekšroka valsts un pašvaldību iestādēm
Taču šoreiz noteikts, ka apmācību grupas nodarbinātajiem vispirms komplektē valstij un pašvaldībām piederošajās profesionālās izglītības iestādēs. Un tikai tad, ja tās nevar piedāvāt vajadzīgās programmas, paveras iespējas privātām mācību iestādēm.
27 miljoni eiro ir pamatīgs kumoss, kas tuvāko gadu laikā nonāks profesionālās izglītības tirgū.
Agrāk ar visdažādākajām metodēm par miljonu sadali savā starpā cīkstējās privātās mācību iestādes. Šoreiz iezīmēts cits laukums – privātie pret valstij un pašvaldībām piederošajām profesionālās izglītības iestādēm.
“Mūsu plāns ir tāds, ka mēs noslogojam, mācot jauniešus līdz pulksten trijiem, četriem dienā, un pēc tam uz vakarpusi mēs piedāvājam pieaugušajiem pārkvalificēties vai paaugstināt kvalifikāciju tajās specialitātēs, kurās mēs esam stipri, un to, ko mēs varam piedāvāt,” saka Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga.
Ar valdības lēmumu šovasar pieņemtas izmaiņas, kas paredz, ka prioritāri kā apmācību vieta jāizvēlas profesionālās izglītības kompetences centri un izglītības iestādes, kuras dibinājusi valsts vai pašvaldība.
Privāto izglītības iestāžu pārstāve, Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas vadītāja Ruta Jumtiņa raidījumam “De facto” saka: “Nav jau tā, ka viņi atņem, bet viņi nostāda [privātās skolas] saraksta beigās - ja valsts un pašvaldību izglītības iestādēm nebūs tādas programmas, tikai tad viņi piedāvās privātām izglītības iestādēm.”
Pakalpojuma sniegšanai atlasītas 55 izglītības iestādes visā Latvijā, arī privātās. Taču tik un tā - vispirms grupas komplektēs profesionālās izglītības kompetences centros.
Tie veidoti uz bijušo tehnikumu bāzes. Pēc tam iespēju dos valsts un pašvaldību dibinātajām profesionālajām skolām, kur ieguldīta fondu nauda vai uzlabota infrastruktūra vismaz par pusmiljonu eiro.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere skaidro, ka “pēdējos 10 gadus mēs esam veidojuši profesionālās izglītības kompetenču centrus, tas ir kopdarbs ar uzņēmumiem, lai tie kļūtu par moderniem centriem”.
“Esam ieguldījuši 300 miljonus publiskā finansējuma. Un ir lietderīgi gūt maksimālu efektu no šīm investīcijām,” norāda Šmīdlere.
Konkurences padome norāda uz ierobežojumiem
Ministrijas argumenti nav pārliecinājuši Konkurences padomi. Tā uzskata - priekšrocības nedrīkst noteikt pēc tā, kam pieder skola. Un arī tajās veiktie ieguldījumi pats par sevi nevar būt izšķirošs kritērijs.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsver, ka konkurences priekšrocības tiek radītas valsts un pašvaldības dibinātām iestādēm un diskriminētas privātās mācību iestādes.
“Un jautājums – kāpēc? Vai ir šie programmu izvēlē iestrādātie kvalitātes kritēriji? To nav,” norāda Ābrama.
“Tas viss balstās uz kaut kādu paskaidrojumu, ka kvantitatīvie rādītāji būs noteicošie, un viens no tiem ir ieguldītie ES struktūrfondu līdzekļi valsts un pašvaldības dibinātajās skolās un tehniskajā aprīkojumā. Tas ir absurds. Jo izvēles pamatā, lai būtu konkurence, lai būtu efektīva konkurence, jābūt noteiktiem kvalitatīviem kritērijiem, uz ko tad tirgus dalībnieki tiektos. Vai tie ir valsts, vai privātais centrs,” saka Ābrama.
Pirmais mēģinājums būs apmācīt darba tirgum speciālistus būvniecības, mašīnbūves un metālapstrādes, kokapstrādes, kā arī informācijas tehnoloģijas nozarēs.
“Privātie primāri darbojas jomās, kas nav tehnoloģiski ietilpīgas. Un nereti mēs redzam, ka savu mācību pakalpojumu īstenošanā viņi izmanto profesionālās izglītības kompetences centru resursus. To apliecina mūsu centru pašu ieņēmumu struktūras analīze,” saka Šmīdlere.
Jau pāris gadu garumā pētītas iespējas un testēts, kā bez starpniecības pieaugušo mūžizglītībā iesaistīt profesionālās izglītības kompetences centrus, kā izmantot atjaunotās ēkas un iekārtas, kas pirktas sadarbībā ar potenciālajiem darba devējiem. Pirmie eksperimenti ar pieaugušajiem bija nesekmīgi – nevarēja nokomplektēt grupas.
Dagnija Vanaga skaidro, ka tagad būs citādi. “Te ir citādi nekā iepriekš, kad mēs piedāvājām caur Nodarbinātības valsts aģentūru un viņi nāca neregulāri. Mums bija grūtības, bija jāsaka, lai pagaida. Bet te mēs reklamējam, mēs zinām, ko mēs piedāvājam, un tad konkrētajā nogrieznī komplektējam. Mēs varam administrēt procesu un plūsmu,” uzsver Vanaga.
Nodarbinātības padome secinājusi, ka kompetenču centriem trūkst motivācijas pilnvērtīgi iesaistīties, un ir arī administratīvi šķēršļi, piemēram, saistībā ar skolu budžeta plānošanu. Tagad trūkumi steigšus jānovērš.
“Līdz galam visoptimālākajā veidā nav iestrādāti snieguma rādītāji, snieguma finansējums par iesaisti pieaugušo izglītībā, lai motivētu skolu vadību pilnvērtīgi iesaistīties šajā. Tāpēc šis arī ir Izglītības un zinātnes ministrijas darba kārtībā - strādāt pie profesionālās izglītības finansēšanas kārtības, lai vairāk motivētu skolas iesaistīties,” saka Šmīdlere.
Jābūt uzsvaram uz kvalitāti
Izglītības ministrija uzskata, ka izglītības tirgū vietas pietiks visiem. Šobrīd arī Labklājības ministrija gatavo līdzīgas pārmaiņas bezdarbnieku pārkvalificēšanas programmā. Un arī šeit paredzētas priekšrocības profesionālās izglītības kompetences centriem.
“Pasūtītājs atkal iestrādā šo tehnisko kritēriju, bet jāliek liels uzsvars uz kvalitāti, jo, ja būs kvalitātes kritēriji vadošie, tas uzņēmumus tendē piedāvāt to labāko. Šobrīd tur droši vien noteikti ir iespējamas atkāpes no programmu īstenošanas, jo tehnika ir, ES fondi ir ieguldīti milzīgi, izglītības iestāde, kas to ir saņēmusi, ir pārliecināta, ka tai nevajag īpašus kvalitātes kritērijus nodrošināt, jo tehniskais aprīkojums ir, var pretendēt, un nekāda attīstība arī tālāk nenotiks,” saka Ābrama.
Par savu kvalitāti ir pārliecinātas gan profesionālās izglītības kompetences centri, gan privātās izglītības iestādes. Savukārt strādājošajiem, kuru dēļ šo pakalpojumu organizē, ar savu izvēli noteikt labākos būs liegts.
“Privāto izglītības iestāžu programmas ir licencētas un akreditētas, un tas nozīmē, ka valsts ir novērtējusi, ka tās programmas ir pietiekami labas un var konkurēt tirgū,” saka Ruta Jumtiņa.
Pētījumu par izglītības kvalitāti valsts un pašvaldību profesionālajās izglītības iestādes pēc apjomīgajiem ieguldījumiem nav.
“Droši vien šobrīd šis pētījums būtu jāsāk no jauna, jo tie ieguldījumi, kas veikti profesionālajās skolās, ir ļoti apjomīgi. Arī kvalitātes ziņā. Tāpēc šobrīd pateikt, kurš ir labāks, to galīgi nevar. Vienīgi var pateikt, kas ir kritēriji, un izvēlēties labāko tajā brīdī,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Latvijas Darba devēju konfederācija sākotnēji izmaiņas noteikumos saskaņoja. Taču tagad arī tā sākusi celt iebildumus. Konfederācija ir viens no ciešākajiem valdības partneriem, meklējot risinājumus speciālistu pieejamībai darba tirgū.
