Ziemassvētki jau ierasti ir dāvināšanas un labo darbu laiks. Cilvēki sanāk kopā un viens otru sveic ar pašu darinātām vai veikalā iegādātām dāvanām. Bet ko tad mēs Ziemassvētkos īsti svinam? Tradicionālā nozīmē tie ir ziemas saulgrieži - laiks, kad saule sāk atgriezties, dienas paliek garākas, bet naktis īsākas. Šajās dienās tiek pieminēta Jēzus Kristus dzimšanas diena.
Lai noskaidrotu, ko Ziemassvētkos svin Latvijas iedzīvotāji, Latvijas Radio devās ielās un uzdeva viņiem it kā vienkāršu, bet tajā pašā laikā sarežģītu jautājumu – ko Jūs svinat Ziemassvētkos? Kā izrādās, daudzi Ziemassvēkos svin iespēju būt kopā ar savām ģimenēm.
Daļa cilvēku šos svētkus gaida, jo pēc tiem dienas pamazām kļūst garākas, kas signalizē par pavasara tuvošanos.
Aģentūras „TNS” aptauja liecina, ka cilvēki Ziemassvētkos uz baznīcu dodas arvien retāk. Tomēr tas nemaina faktu, ka cilvēki Ziemassvētkus atzīmē, ievērojot dažādas kristīgās tradīcijas un svin Jēzus Kristus piedzimšanu.
Lai arī iemesli svinēt svētkus ir dažādi, tomēr pašus svētkus cilvēki kopumā pavada līdzīgi, parasti Ziemassvētki tiek pavadīti ģimenes, radu un draugu lokā pie bagātīgi klāta svētku galda.
