Satiksmes noteikumu pārkāpēji visdrīzāk ir tie, kuri kravas pārvadā bez atļaujām vai maršrutu saskaņošanas.
Lai arī aptuveni 300 līdz 400 metrus pirms remontdarbu zonas no vienas un otras puses ir uzstādītas brīdinājuma ceļa zīmes gan par ātruma, gan gabarītu ierobežojumiem, būvnieki vairākkārt pārliecinājušies, ka atsevišķi kravas automašīnu šoferi tās vienkārši ignorē. Tas licis aizdomāties, ka daļa nestandarta kravas pārvadātāju pa ceļiem pārvietojas bez atļaujām.
“Katram, kuram tiek izsniegta atļauja, viņam tiek norādīts maršruts. Ja tas ir vienreizējs brauciens un tā atļauja ir izsniegta tagad, tad viņam netiek iekļauts šis posms, bet tiek iekļauti apvedceļi,” norāda SIA “8CBR” tiltu projektu vadītājs Jānis Zvaigzne. “Bet ir arī atļaujas, kas tiek izsniegtas uz gadu, taču, ja viņi brauc pa remonta posmiem, tad viņiem ir jānoskaidro, kādi ir satiksmes ierobežojumi,” norāda Zvaigzne.
Būvnieks skaidro, standarta gabarīta kravas transportam, kura augstums nepārsniedz četrus metrus un platums 2,6 metrus, izbraukt zem pārvada nav problēmu.
Tās pārsvarā rodas tiem, kuri uz treilera pārvadā lielizmēra mucas, meža vai būvniecības tehniku, vai citu nestandarta kravu.
Par to, ka pagaidu konstrukcijas ir bijušas aizķertas, liecina arī ceļa malā palikušie nolauztie sānskata spoguļi.
Ja šādi gadījumi vēl turpināsies, uzņēmums VAS “Latvijas Valsts ceļi” jau pieļāvis domu šajā vietā satiksmi slēgt, tomēr, saprotot, ka autovadītājiem tas var sagādāt problēmas, pagaidām tas izskan vien kā brīdinājums.
Novirzīt satiksmi pa apbraucamiem ceļiem ir sarežģīti, jo ne pa visiem atļauts braukt jebkādam kravas transportam. Par ceļu remontdarbu posmiem un apbraucamiem ceļiem autovadītāji aicināti sekot līdzi informācijai “Latvijas valsts ceļu” (LVC) mājaslapā.
“Tā viennozīmīgi pateikt, ka tagad visi braucam pa citu ceļu, tā šajā vietā īsti nevar. Te vietējie ceļi lielākoties ir grants, un uz dažiem no viņiem pastāv masas ierobežojumi,” atzīst LVC pārstāvis Vilnis Burgmanis.