Atrast veselības jomas pārstāvjus profesionālajā vai akadēmiskajā vidē, kas par "Rigvir" problēmjautājumiem gatavi runāt, ir grūti, un ne jau tādēļ, ka viņiem nav, ko teikt. Ir jau vairāki gadījumi, kad pēc šādiem publiskiem izteikumiem "Rigvir" juridiskie pārstāvji prasa skaidrot vai atsaukt izteikumus.
Šāds skaidrojums prasīts arī Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), lūdzot atbildēt, vai profesores, Farmakoloģijas katedras vadītājas Santas Purviņas, kura kritizēja "Rigvir" atrašanos kompensējamo zāļu sarakstā LTV raidījumos "De facto" un 4.studija, pozīcija sakrīt ar universitātes pozīciju. Holdingā "Rigvir" gan noraida apgalvojumu, ka tā ir vēršanās pret kritiķiem.
"Šeit nav runa par kritiku. Cilvēkam ir jāuzņemas pilna atbildība par publikā izteiktiem vārdiem, secinājumiem un apgalvojumiem. Ja cilvēks publikā vēršas (..), pie tam neiet runa par anonīmiem blogotājiem, anonīmiem tviterlietotājiem, ir runa par ārstniecības personām, par cilvēkiem ar augstāko izglītību, ar lielu amatu Rīgas Stradiņa universitātē. Tātad šiem cilvēkiem ir atbildīgi jāizturas pret to, ko viņi izplata plašsaziņas līdzekļos.
Un šinī gadījumā tā vēršanās ir nevis kā pret kritiķiem, bet kā pret nepatiesiem apgalvojumiem. Un juridiskais ceļš ir vienīgais, kā mēs varam sevi aizstāvēt," skaidroja holdinga “Rigvir" medicīnas direktore Dace Baltiņa.
Šādu holdinga pozīciju apstiprina arī tā izpilddirektores Kristīnes Jučkovičas rakstiskā atbilde. Holdingā atklāj, ka šobrīd ir ierosināta viena tiesvedība pret ārstu-kardiologu. Kardiologs Andris Skride Latvijas Televīzijai atzina, ka šī prasība celta pret viņu un pirmā tiesas sēde nozīmēta nākamā gada sākumā. RSU Farmakoloģijas katedras vadītāja Purviņa secina, ka tā no holdinga puses ir iebiedēšanas taktika, jo pārmetumi par nomelnošanu – nevietā.
"Tad ir jāprasa, ko nozīmē nomelnošana. Nomelnošana parasti ir kaut kā vārdā vai kaut kā cita interesēs ar kādu savtīgu mērķi. Šinī gadījumā nav nekāda savtīga mērķi. Kritika balstīta uz pierādījumiem par lietām, kas ir pārkāptas vai kas nav izdarītas pareizi, vai kur pastāv kādi riska faktori," sprieda Purviņa.
Profesore raida pārmetumus arī Veselības ministrijas virzienā, kurai profesionāļu organizācijas jau pavasarī rakstīja, lūdzot atbildes par "Rigvir" atrašanos kompensējamo zāļu sarakstā. Purviņa norāda arī uz interešu konfliktu – "Rigvir" pārstāve Dace Baltiņa ir arī ministrijas padomniece kā valsts galvenā onkoloģe. Tāpēc tagad uz ministres rosināto diskusiju vēstuli parakstījušo organizāciju pārstāvji iet nedomā.
"Tiem, kas mēģina gaismā celt šo faktu – pierādījumu neatbilstību un problēmas būtību aktualizēt – mums Veselības ministrijas nostāja nav pilnīgi nekādā veidā saprotama, jo mēs atbildi rakstisku līdz šim brīdim neesam saņēmuši uz saviem jautājumiem. Un tagad pēkšņi sarosīties un aicināt uz diskusiju nevis profesionāļus, bet arī holdinga pārstāvjus, respektīvi – pārdevējus un ražotājus. Kāpēc mums, profesionāļiem šajā jomā, būtu jāiet runāt ar ražotāju?" tā profesore.
Šādai pozīcijai piekrīt arī neiroķirurgs un arī Saeimas deputāts Renārs Putniņš ("Vienotība"), kurš ministrijai skaidrojumu par kompensējamo zāļu saraksta kritērijiem vēlas prasīt jau kā parlamenta pārstāvis. Arī viņš uzskata, ka ministrijai ārsti, pret kuriem holdings tagad vēršas, bija jāaizstāv.
"Veselības ministre ir ļoti pasīvi uz to reaģējusi. Ļāvusi saviem darbiniekiem, faktiski savas pakļautības iestādes vadošajiem ārstiem, nesaukšu vārdos, bet
vadošos onkologus, kardiologus ļāvusi pazemot, pret viņiem izvirzīt agresīvu taktiku, viņus sūdzot tiesā. Es uzskatu, ka tā ir tāda necienīga rīcība no veselības ministres. Viņai vajadzēja to savlaicīgi apstādināt," teica Putniņš.
Ministre gan uzskata, ka situācija nav tik viennozīmīga.
"Tā komunikācija, vismaz, kas izskan medijos, ir pietiekami agresīva, bet es gan teikšu no savas puses - es maz dzirdu paša holdinga balsi, vairāk ir tās atskaņas no tiem, kuri ir skarti. Līdz ar to grūti ir izvērtēt, cik patiess ir šis grauds un cik apkārt veidojas šis te emocionālais vilnis," sacīja veselības ministre Čakša.
Ministre arī atzina, ka neizprot, kādēļ viena puse tagad atsakās nākt uz sarunu.
