Ceturtdien, 8. martā, Saeima atbalstīja grozījumu nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Priekšlikumi paredz darbiniekiem tiesības saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem izmantot tikai latviešu valodu. Baldzēns uzskata, ka ne visās profesijās šādas tiesības var nodrošināt.
NA rosinājusi papildināt Darba likumu ar vairākām normām, lai darba tirgū aizstāvētu to latviešu intereses, kas neprot krievu valodu. Jau šobrīd Darba likums aizliedz darba sludinājumos un darba līgumos prasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos tā nav pamatoti nepieciešama. „Nacionāļi” likumu cer papildināt ar stingrāku normu, kas darba devējam aizliegs pieprasīt svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst tās lietošana.
“Šādas situācijas pašlaik pastāv. Lai interpretācija būtu nepārprotama un šādas situācijas neatkārtotos, mēs esam šādu precīzāku formulējumu iekļāvuši,”
saka NA valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Vēl starp priekšlikumiem ir aizliegums valsts un pašvaldību institūcijām un kapitālsabiedribām prasīt darbiniekiem tādu valodu zināšanas, kas nav starp Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Par izņēmumiem varētu lemt Ministru kabinets. Tāpat „nacionāļi” rosinājuši darbiniekiem noteikt tiesības ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un uzturēšanās atļauju turētājiem runāt tikai latviski, stāsta Dzintars.
“Darba devējs, lai viņam būtu ērtāk, viņš runā krieviski, un darbiniekam ir tiesības runāt latviski ar darba devēju šajā situācijā. [..] Mēs zinām, ir bijuši gadījumi, kas izsaukuši rezonansi, kā „Narvesen” vai citā veikalā pārdevēja ir vēlējusies runāt latviski, un pēc tam viņai darba vietā ir nepatikšanas par to, tad šajā gadījumā, pieņemot šos grozījumus, likums būtu darbinieka pusē, jo viņam ir tiesības ar valsts iedzīvotāju runāt valsts valodā,” klāsta Dzintars.
Koalīcija grozījumus, visticamāk, atbalstīs.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis „nacionāļu” priekšlikumus uzskata par priekšvēlēšanu aktivitāti, taču balsot „pret” arī nevarot.
“Šeit tiek uzlikts jautājums uz “kantes” – vai tu esi latvietis vai tu neesi? Vai tu esi latvietis vai tu neesi? Es esmu latvietis! Tāpēc es balsoju par,” neslēpj Brigmanis.
Arī “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri sola atbalstīt grozījumus, taču piebilst, ka vispirms izmaiņas jāapspriež Sociālo un darba lietu komisijā
Valsts darba inspekcijā sūdzības par valodas jautājumiem ienākot reti. Inspekcijā norāda, ka pērn neesot neviena iesnieguma, savukārt 2016. gadā saņemti trīs iesniegumi par nepamatotu svešvalodas prasīšu darba sludinājumos. Divos gadījumos inspekcija darba devējam izteikusi mutvārdu aizrādījumu.
Arī Baldzēns stāsta, ka par diskrimināciju darba vietā valodas dēļ darbinieki sūdzoties reti, taču gadījumi esot. Viņš uzskata, ka NA rosinātās izmaiņas ir atbalstāmas, tomēr tiesības darbiniekam ar Latvijas iedzīvotājiem vienmēr runāt latviski varētu būt pārmērīgas. “Ir situācijas, kuras ir jārisina neatliekami. Atbrauc ugunsdzēsējs, priekšā cilvēks, kurš nemāk latviešu valodu. Viņš viņam prasa latviešu valodā: „Kur jums ūdens ir dabūnams?” Tas nesaprot, groza acis. Vai tā būs pareiza situācija?” retoriski jautā arodbiedrību līderis.
Baldzēns norāda, ka līdzīgas situācijas var rasties arī medicīnas nozarē. Tādēļ Baldzēns grozījumus ar to autoriem vēlas pārrunāt Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kur būtu pārstāvēti arī darba devēji.
