112, 113, 110 - šie ir tālruņu numuri pa kuriem cilvēkiem iespējams zvanīts glābējiem – ugunsdzēsējiem, ātrajai palīdzībai, policijai. Tā kā visus numurus ir grūti paturēt prātā, Eiropas Savienībā (ES) noteikts vienots tālruņa numurs ārkārtas palīdzības izsaukšanai, proti 112. Teorētiski tā ir arī Latvijā, taču realitātē šajā sistēmā ir problēmas.
„2016.gadā bija 1,293 miljoni zvanu. 45% tika pārvirzīti, pāradresēti citiem operatīvajiem dienestiem,” sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks Hermanis Plisko.
Tieši VUGD šobrīd organizē 112 tālruņa numura izsaukumu pieņemšanu.
„Ja zvans attiecas tikai uz ugunsdzēsējiem, tad problēmu nav. Problēmas rodas tad, kad ir iesaistīti vairāki dienesti.
112 operators saņem informāciju par cilvēku, kuram nepieciešama policijas palīdzība, tad VUGD operators pāradresē šo zvanu policijai. Policija atkal no sākuma visu prasa – no kurienes zvana, kas zvana un kas ir noticis,” norāda Iekšlietu ministrijas Informātikas un sakaru nodaļas vadītājs Andris Stepens.
Tomēr krīzes situācijās tieši laikam bieži vien ir ļoti izšķiroša nozīme. „Mēs zinām, ka katra nokavēta minūte par 10% pasliktina pacienta izdzīvošanu,” norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Sarmīte Villere.
Šobrīd no ES līdzekļiem pieejami pieci miljoni eiro vienota operatīvo dienestu zvanu centra izveidei. Līdz šā gada beigām tiks analizēts, kādas tieši izmaiņas būs nepieciešamas. Dzīvē ieviestas tā tiks aptuveni vēl pēc gada. „Projekta ietvaros ir plānots ātri apmainīties ar informāciju. Pacienta, kurš ir piezvanījis uz 112 un pieteicis savu vajadzību un nosaucis savu adresi, nodotā informācija dažu sekunžu laikā ir elektroniski nodota 113 dispečeram. Tālāk jau pie pacienta tiek nosūtīta labākā brigāde,” skaidro Villere.
Tas nozīmē - nevajadzēs no jauna nākamajam dispečeram stāstīt visu informāciju un glābēji varēs ātrāk izbraukt uz notikuma vietu.
