Jau ziņots, ka, sākot no 3.jūlija, kad sāksies streiks, ārsti nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, neizrakstīs darba nespējas lapas, neizrakstīs receptes, bet, ja pacientam būs problēmas, kas apdraud dzīvību, protams, viņam palīdzēs.
Cik ģimenes ārstu streikos, pagaidām vēl nav zināms, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā pienāk arvien jauni pieteikumi. Streika laikā prakses būs atvērtas kā parasti astoņas stundas, pieņemšanas laikā streikojošie ģimenes ārsti turpat atradīsies, taču viņi neveiks valsts apmaksātos pakalpojumus, piemēram, nepieņems pacientus.
„Bet māsa un ārsta palīgi strādās, savas kompetences ietvaros pildīs savus pienākumus,” -
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide norāda, ka ģimenes ārsts varēs sniegt maksas pakalpojumus, piemēram, veikt maksas vakcinēšanu vai izsniegt maksas izziņas.
Savukārt, ja pacienti vēlēsies vizīti pie ģimenes ārsta par maksu, tas atkarīgs no savstarpējas vienošanās.
“Mēs jau pagājušajā nedēļā kolēģiem ieteicām – tie, kas grasās streikot, lai pārtrauc pierakstu no 3.jūlija. Protams, ja atnāk pacients un viņa situācija ir tik smaga, ka apdraud dzīvību, tad jau ārsts sniegs palīdzību un sauks neatliekamo palīdzību,” norāda Veide.
Pacientu organizāciju apvienības "Sustento" pārstāve Iveta Neimane pieļauj, ka jo īpaši cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām ģimenes ārstu streika laiks būs sarežģīts.
“Visiem cilvēkiem, kuriem ir kādas hroniskas vai paredzamas slimības, manipulācijas, par to parūpēties iepriekš – proti, piezvanīt iepriekš un noskaidrot, vai ārsts piedalīsies streikā,” iesaka Neimane.
Lai varētu nodrošināt pacientiem nepieciešamos pakalpojumus streika laikā, kas sāksies 3.jūlijā, Veselības ministrija ir lūgusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai informāciju par tiem ģimenes ārstiem, kuri no 3.jūlija streikos. Informāciju, kā streikojošo ģimenes ārstu pacientiem rīkoties un kur saņemt palīdzību, ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders sola tuvāko dienu laikā. “Mēs runājam par dežūrārstu dienestu, steidzamās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, slimnīcas uzņemšanas nodaļām – tuvākajā laikā būs detalizēta informācija,” sola Šneiders.
Tomēr, lai arī streika laikā ģimenes ārstu funkcijas varētu veikt arī slimnīcu ārsti, rakstot receptes un darbnespējas lapas, ģimenes ārstu kā primārās aprūpes galveno posmu aizstāt nemaz nevar.
Proti, Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs uzsver – ģimenes ārsta zināšanu apjoms par savu pacientu ir pavisam cits.
“Gadā tiek izrakstītas ap septiņiem miljoniem recepšu. Tad mēs varam iedomāties, cik tādas katru dienu izraksta ģimenes ārsti. Šīs funkcijas nu būs jāuzņemas slimnīcu ārstiem. Tā ir papildu, neplānota slodze. Kas būs ar hroniskiem slimniekiem un bezmaksas receptēm, ko ir tiesīgi izsniegt ģimenes ārsti, nevis slimnīcu ārsti?” retoriski jautā Kalējs.
Latvijas Lauku ģimenes asociācija joprojām atbalsta galveno streika prasību – finansējuma palielinājumu visai veselības aprūpei, ieskaitot ģimenes medicīnu, par pārējām prasībām šī asociācija nav lēmusi.
“Es aicinātu visus pārējos Latvijas ārstus izprast šo situāciju,” saka Kozlovska. “Vienīgi mēs, nozares daļa ārstu, varam streikot atbilstoši likumam (..) Tā ir cīņa par visiem. Ja mēs esam vienoti, tad esam. Ja neesam, tad paliekam pie sasistas siles,” būtību skaidro Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
Kozlovska arī norāda, ka par lauku ģimenes ārstu rīcības plānu saistībā ar streika komitejas nolemto asociācijas valde spriedīs ceturtdien. Vēl jānorāda, ka streika ilgums būs atkarīgs no tālākajām Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas sarunām ar Veselības ministriju un valdību.
