Ģimenes ārstu prasības
- palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus;
- palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018.gadā;
- palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs gadu laikā;
- atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp jauno ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu;
- nepieļaut tādu ģimenes ārstu darba reformu, kā paredzēts Veselības ministrijas reformu plānā;
- nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu ģimenes ārstam obligāti jāsāk lietot tikai gadu pēc tam, kad Ģimenes ārstu asociācija saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Avots: Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
Tagad asociācijas streika komiteja gatavo atbildes priekšlikumus un tos iesniegs Ministru prezidentam piektdien, 7.jūlijā, teikts asociācijas paziņojumā medijiem.
Asociācija aicina premjeru plānot divpusēju tikšanos ar Ārstu asociācijas streika komiteju nākamās nedēļas sākumā, lai varētu klātienē izskatīt streika komitejas priekšlikumus.
Kopš 3.jūlija notiekošais ģimenes ārstu streiks tiek turpināts, jo valdības piedāvātais neparedz risinājumus streika prasībām, norāda asociācijas streika komiteja.
Ārstu asociācija sagaida, ka Ministru prezidents un veselības ministre meklēs piemērotus risinājumus ģimenes ārstu izteiktajām prasībām un tādējādi parādīs, ka valdība spēj uzņemties atbildību un risināt problēmas ar piemērotiem līdzekļiem.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika komitejas vadītāja Sarmīte Veide Latvijas Radio sacīja, ka premjera iesniegtais vienošanās projekts pēc būtības ir vecais piedāvājums, ko Veselības ministrija piedāvāja jau pirms streika. Tas paredz palielināt kapitācijas naudu – summu, ko valsts ik mēnesi maksa ārstu praksei par katru pacientu – tikai atalgojuma sadaļā, nepalielinot prakses uzturēšanai atvēlēto daļu.
“Tas nav pieņemams, mūsu prasība ir par visas kapitācijas naudas palielināšanu,” uzsvēra Veide.
“Gaidām atbildi no premjera un skatāmies tālāk,” par turpmāko rīcību sacīja Veide.
Premjers par šādu ārstu soli ir pārsteigts un uzskata, ka tikai atsevišķas personas var būt ieinteresētas šī haosa turpināšanā. Tikmēr slimnīcas apliecina, ka ģimenes ārstu streika laikā darba apjoms nav īpaši pieaudzis.
Jau ziņots, ka 3.jūlija streiku sāka ģimenes ārsti, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti tam nepiekrita.
Vēlāk, streika otrajā dienā, premjers aicināja uz tikšanos Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju, un ārstu organizācija atsaucās šim aicinājumam, vienlaikus prasot atzīt šo mediķu akciju par streiku. Valdības un ārstu pārstāvju tikšanās notika streika ceturtajā dienā, un abas puses paziņoja, ka sarunās panākts kompromiss par mediķu prasībām streika pārtraukšanai.
Ārsti solīja sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus tikai pēc tam, kad saņems rakstisku vienošanos par viņu prasībām, ko parakstīs valdības koalīcijas partiju līderi. Vienlaikus svarīgi, ka abām pusēm nebija izdevies vienoties par ārstiem ļoti būtisko kapitācijas naudas palielināšanu.
