Panorāma

Ārsti prasa tūlītēju rīcību!

Panorāma

Intervija ar OECD ģenerālsekretāru

Pacienti maksā paši vai mirst gaidot

Ģimenes ārsti: Pacienti maksā paši vai mirst gaidot

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kad ārsti atbalsta īsāku valsts apmaksāto pakalpojumu rindu un pieejamus izmeklējumus, tie nav tukši vārdi. Katram Latvijas ģimenes ārstam šogad praksē bijuši gadījumi, kad cilvēki ar lielām sāpēm par izmeklējumiem spiesti maksāt. Bet vēža slimnieki, kuriem vēl nesāp, izmeklējumus gaida mēnešiem, līdz diagnozē redzama jau neārstējama saslimšanas stadija. 

Tieši pret šo absurdu ģimenes ārsti šodien piketēja pie valdības ēkas.  Uzraksti uz plakātiem ārstu rokās ir plakātiski - īsi saukļi, jau dzirdētas frāzes. Bet tas, kas ik dienu notiek viņu kabinetos, ir patiesais veselības aprūpes nepieejamības rādītājs.

 “Man kliedzošākais gadījums bija 54 gadus veca sieviete ar bumbuli krūtī, pieteicām - uz ultrasonoskopiju, izmeklējums septembrī. Pagājušajā nedēļā viņa nomira. Viņa bija 1.grupas invalīde, nekādi atvieglojumi vai pretimnākšana tur nepienācās,” stāstīja ģimenes ārste Daina Kurbanova no Rīgas.

Ģimenes ārsts no Ventspils Pauls Princis stāstīja, ka viņa praksē  viens no kliedzošākajiem gadījumiem bija pirmdien. “Es jau taisījos uz šo piketu braukt. Bet man atnāk pacients gados ar sāpošu, satūkušu kāju. Un es nezinu – tā ir roze vai asinsvadu iekaisums. Un es jau pirms nedēļas viņu aizsūtīju uz izmeklējumu “pilsētas ar rītdienu” slimnīcā. Bet tur tikai uz 8. jūliju. Un viņam sāp. Un viņš saka – vajag 40 eiro, tad par maksu. Un kā man viņu tagad ārstēt? Abas kaites?” stāstīja Princis.

Ģimenes ārste no Limbažiem Inguna Ločmele dalījās ar savu pieredzi – viņa martā pieteica mazu bērniņu uz ehokardiogrammu.

“Mums uz septembri tas izmeklējums. Ziniet, man rokas nolaižas. Nolaižas.  Tādu piemēru ir katru dienu, mums praksē katru dienu,” atzina Ločmele.

Bērniņš gan tika uz izmeklējumiem  - par maksu, vecāki samaksāja.  

Arī ģimenes ārstei no Talsiem Inetai Baumanei ir līdzīgi gadījumi. “Man atnāk ar sāpošu plecu cilvēks, aizsūtu pie traumatologa, un viņš saka – vajag magnētisko rezonansi. Tur rinda ir pusgads. Bez magnētiskās rezonanses nevar noteikt diagnozi. Varbūt ir vajadzīga arī operācija. Pusgadu tagad cilvēks ir uz slimības lapas, ļoti sāp, darba nespēja, bet gaida…” stāstīja Baumane.

“Ziniet, tāda sajūta, ka mēs esam kareivji, tikai mums atņemta ne vien šautene, bet pat šinelis. Un valsts saka – analīžu nav, bet atrodiet vēzi 1.stadijā. Tāpēc mēs šeit esam,” pauda ārste Sarmīte Veide.

Ārstu pusē ir arī statistika. Apjomīgs “Eurostat”  pētījums liecina, ka gandrīz pusi no mūsu mirušajiem pacientiem varēja glābt, ja laikus būtu veikti izmeklējumi un uzsākta pareiza ārstēšana. Proti, ja veselības aprūpe būtu organizēta labāk.  Pēc novēršamo nāves gadījumu skaita Latvija ir līdere Eiropā, sliktāk ir tikai Rumānijā.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks atzīst, ka situācija nav normāle, “ja puse no tiem, kas miruši, varēja nenomirt, tas ir kliedzoši, tā ir sāpe”.  

Jautāts, ko ministrija, ko parlaments ir izdarījis, lai tā nebūtu, viņš pēc ilgākas pauzes atbild: “Mēs vismaz neko neesam sagrāvuši vēl vairāk”.

Ģimenes ārstu minēto garo gaidīšanas rindu pierāda arī publiski pieejamā informācija Nacionālā veselības dienesta un lielāko slimnīcu interneta mājaslapās.

Piemēram,  rindā uz magnētisko rezonansi Latvijas Onkoloģijas centrā jāgaida 222 dienas jeb septiņi mēneši. Stradiņa slimnīcā rindā uz šo izmeklējumu ir 730 cilvēki, un jāgaida vēl ilgāk  - 260 dienas jeb astoņi mēneši. 

Rindā pie acu ārsta Stradiņa slimnīcā ir 4000 pacientu, jāgaida pieci mēneši.  Pie kardiologa – vairāk nekā tūkstotis, gaidīšanas laiks – trīs mēneši. Ehokardiogrāfijas izmeklējumu gaida 1400 pacientu, jāgaida 237 dienas.

Viens no šīs melnās statistikas rekordistiem ir  lielo locītavu endoprotezēšana. To valstī gaida 2500 pacienti, un ierēdņi godīgi atzīst, ka gaidīšanas laiks nu jau ir neparedzams. Pirms kāda laika šīs operācijas gaidīšana ilga vidēji sešus septiņus gadus.   

Rindas slimnīcās: 

1.jūlijā Veselības ministrija cer iegūt valdības apstiprinājumu  plānam, kas paredz mainīt naudas plūsmu medicīnā un beidzot noteikt tās procedūras un operācijas, par ko valsts tiešām var samaksāt adekvāti to patiesajām izmaksām. Nākamais darbs ir jauns apmaksas modelis, kur veselajiem un strādājošiem būs solidāri jāapdrošina sava veselība.

Ārsts aicina pacientus zvanīt Belēvičam

Par nesaprātīgi garām rindām signalizē arī tie ārsti, kuri otrdien nebija pulcējušies piketā pie Ministru kabineta. Piemēram, vienīgais ģimenes ārsts Skaistkalnes apkaimē Uldis Mantons pret nesakārtoto sistēmu protestē, pacientus aicinot ar problēmām taisnā ceļā vērsties veselības ministra Gunta Belēviča (Zaļo un zemnieku savienība) birojā. 

 Uzraksts, kas sagaida ikvienu Skaistkalnes ģimenes ārsta prakses apmeklētāju, aicina veselības aprūpes pieejamības problēmu gadījumā vērsties tieši Belēviča birojā. Zemāk norādīti arī telefona numuri, pa kuriem iespējams sazināties ar ministru un viņa padomniekiem. Citus risinājumus apkaimē vienīgais ģimenes ārsts neredz.

“Pati lielākā problēma ir savlaicīga izmeklējumu veikšana. Cilvēks atnāk pie manis. Ir tur tās speciālās atzīmes, lai būtu, kas ātrāk, bet man jau laiks paiet kamēr viņš iziet to visu. Nav jau jēga, ka viņš atnāk pēc diviem mēnešiem ar to rezultātu. Mani interesētu, lai viņš vismaz nedēļas – divu laikā iziet, un tad tas būtu tā puslīdz loģiski,” norādīja Mantons.

Viņš uzskata, ka arī ģimenes ārsta prakses uzturēšana Skaistkalnē ir apgrūtināta, jo rēķinu apmaksai, darbinieku algām, kā arī medikamentu un aparatūras iegādei mēnesī atvēlēti aptuveni trīs tūkstoši eiro. Tomēr protesta akcijā pie Ministru kabineta ārsts nav piedalījies, norādot – citviet laukos situācija ir vēl smagāka.

Belēvičs: Uzlabojumus sajutīs nākamgad

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība)  LTV “Panorāmai” sacīja, ka ar ģimenes ārstiem jau pirmdien izrunātas gan problēmas, gan arī iespējas. Ministrs norādīja, ka ģimenes ārstiem ir arī neizpildāmas prasības – tūlīt  piešķirt 44 miljonus eiro rindu mazināšanai ir neizpildāma prasība.

Ministrs solīja, ka būtiskus uzlabojumus pacienti un ārsti varēs novērtēt nākamgad, kad no solītajiem papildus 35 miljoniem eiro rindu mazināšanai novirzīs 18 miljonus eiro. Turklāt izstrādās arī obligātās veselības apdrošināšanas modeli, kas nesīs būtisku finansējumu veselības aprūpes nozarei un ļaus uzlabot situāciju.

Belēvičs gan norādīja, ka diez vai būs tāda situācija, ka rindu nebūs vispār, “jo rindas ir visur, arī Vācija ir rindas, arī Francijā ir rindas”, bet tās var būtiski mazināt.

Ārsti pagaidām neprasa ministra demisiju, bet sola par to lemt divu trīs nedēļu laikā, ja ministrs nepiedāvās konkrētus situācijas risinājumus.

Ministrs gan “Panorāmai” uzsvēra, ka ārstiem var piedāvāt to pašu, ko iepriekš, jo divu nedēļu laikā nevar atrisināt desmit gadus ilgušo hronisku finansējuma trūkumu. 

Uzlabojumus sajutīs nākamgad, bet “tā uz svilpiena divu nedēļu laikā [..] - tas nav izpildāms”, pauda Belēvičs. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti