Ģimenes ārsti iestājas par to, ka sistēma vispirms jātestē pilotprojektā, kas pēc tam rūpīgi jāizvērtē līdz pilnīgai sistēmas ieviešanai, un viņi uzskata, ka plānotajā e-veselības sistēmā joprojām nav nodrošināta pienācīga pacientu tiesību aizsardzība.
„Principā galvenā lieta ir termiņa noteikšana, pārlikšana uz 1.jūliju,” norāda Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Otrdien, 29.novembrī, gaidāmajā valdības sēdē Veselības ministrija rosinās valdību grozīt Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka no 1.decembra e-veselības sistēmas lietošana būs brīvprātīga, ļaujot sistēmas lietotājiem ārstiem un farmaceitiem turpmāko septiņu mēnešu laikā iepazīt un apgūt sistēmu.
Savukārt pilnā apjomā e-veselības vidē būs jāsāk strādāt no nākamā gada 1.jūlija.
„Brīvprātīgs režīms vai brīvprātīga sistēmas lietošana neuzliek pienākumus noteiktu laiku strādāt e-veselības sistēmā, tā ir brīva ārsta izvēle, cik daudz strādā šajā e-veselības sistēmā. Droši vien jo ātrāk sāks apgūt sistēmas lietošanu, jo būs vieglāk strādāt arī turpmāk,” skaidro Šneiders.
Šneiders arī norāda, ka šajā laikā Nacionālais veselības dienests vēl kopīgi ar sistēmas tehnisko izstrādātāju varēs, ja nepieciešams, pilnveidot sistēmu, lai tā būtu ātrāka ērtāka lietotājam.
Pacientiem savukārt tas nozīmēs – ja ārsts nestrādās vai aktīvi nestrādās e-veselības vidē, tad pacients saņems darbnespējas lapas un e-receptēm papīra formātā.
Ārstiem - sistēmas lietotājiem - ir jāslēdz līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Veselības ministrijas dati liecina, ka līdz šim noslēgti līgumi ar aptuveni 700 līgumi ar ārstiem un aptiekām, un vēl 2000 ir dažādos slēgšanas posmos.
Veselības ministrijā optimistiski vēsta, ka noslēgto līgumu skaits pakāpeniski aug, taču Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide norāda, ka daudzi ģimenes ārsti nemaz nesteidzas slēgt šos līgumus.
Veide stāsta, ka daļa viņas pacientu nevēlas, lai kaut vai šajā brīvprātīgajā e-veselības sistēmas lietošanas laikā elektroniskās darbnespējas lapas un e-receptes tiktu ievadītas sistēmā. Šiem datiem var piekļūt ne tikai pats pacients, bet arī viņa ārstējošie ārsti, un pieeju šai informācijai slēgt nevar – arī ja slēdz pieeju visai kartei. Tāpēc Veide uzskata, ka šīs diagnozes nav jāiekļauj un Ministru kabineta noteikumu grozījumos vispirms jānodrošina pacientu tiesību aizsardzība.
Veselības ministrija savukārt uzsver - līdz 1.jūlijam ārstiem līgums ar Nacionālo veselības dienestu būs jānoslēdz, citādi viņi vairs nevarēs pacientiem izrakstīt kompensējamos medikamentus un darbnespējas lapas.
Ja ārsti neparakstīs līgumus, “cilvēkiem var nākties meklēt tādu ārstniecības personu, kas spēj nodrošināt viņiem nepieciešamo pakalpojumu”, skaidro Šneiders.
Ģimenes ārsti tāpat arī joprojām uzstāj, ka nepieciešams nevis pārejas periods līdz 1.jūlijam, bet gan pilotprojekts, kas, piemēram, pēc pusgada tiek izvērtēts, un, iespējams, problēmu novēršanai būs nepieciešami vairāk nekā septiņi mēneši, bet gan, piemēram, desmit. Savu viedokli viņi aizstāvēs otrdien gaidāmajā valdības sēdē.
