Nīcgales pagasts atrodas Daugavpils novadā. Pusstundas brauciens līdz Daugavpilij, aptuveni 20 minūtes līdz Līvāniem. Saskaņā ar 2011. gada statistiku šeit dzīvo 736 cilvēki, taču, zinot par ģimenēm, kas pārvākušās, reālais skaits noteikti ir mazāks.
Ciema centrā atrodas skola. Līdz aizvadītajai vasarai tā bija pamatskola ar apmēram 50 skolēniem katrā mācību gadā. Pērnvasar to reorganizēja par sākumskolu, un tagad šeit mācās 18 bērni. Dažas no klasēm strādā apvienotajā režīmā. Jau pirms reorganizācijas daļa Nīcgales vecāku lēma bērnus sūtīt citā – lielākā skolā.
Dziedošais autobuss uz 18 kilometrus attālo skolu
Viena no vietām, kurp bērni ik rītu dodas, ir 18 kilometru attālais Jersikas pagasts. Pagastā dzīvo vien par pārsimt iedzīvotāju vairāk, taču šeit ir saglabājusies pamatskola.
Bērnus no Nīcgales savāc skolas autobuss. Brauciens aizņem aptuveni 20 minūtes, tāpēc no rītiem sanākot celties kādu pusstundu agrāk.
"No rītiem man liekas ir interesantāk braukt ar autobusu, jo tad ar draugiem var parunāt, padziedāt dziesmas. Uz Nīcgales skolu aiziet ir kādas 10 minūtes un tas nebija interesanti, jo vienai bija jāiet," teica Angelīna, 5. klases skolniece, piebilstot, ka viņi dzied visādas dziesmas - gan latviešu, gan latgaliešu.
Dziedošā brauciena galamērķis – Jersikas skola – ir otrā lielākā pamatskola Līvānu novadā, bet ar visu to – valsts mērogā ierindojas pie mazajām. Te mācās 96 skolēni. Pietiekami, lai izvairītos no apvienotajām klasēm, kuras kā vienu no iemesliem skolas maiņai min Nīcgales bērnu vecāki.
"Mums viena meitiņa mācījās [Nīcgalē] un es saskāros ar to, ka grūti mums bija pēc tam aiziet uz lielāku [skolu], uz ģimnāziju. Mēs jutāmies dumāki nekā citi bērniņi," stāstīja citas meitenes, Gunitas mamma Dace Skutele.
Tā Dace pamato, kāpēc otru meitu pirms gada no Nīcgales atvedusi uz Jersikas skolu.
"No sākuma bija grūtāk, jo bija diezgan daudz izlaists Nīcgales skolā. Es gāju pie skolotājiem, skolotājs paskaidroja. Un, kad pagāja pirmās divas trīs nedēļas, tad jau iejutos un viss ir labi," Gunita teica, raksturojot savas izjūtas, pārejot uz citu skolu.
Direktore: pie mums nav sliktāk, kā kaimiņos
Nīcgales sākumskolas direktore nepiekrīt, ka šeit kvalitāte būtu sliktāka nekā kaimiņos. Kā pierādījumu viņa rāda gan uz Jersiku aizgājušās Gunitas, gan citu bērnu diplomus olimpiādēs. Novada līmenī šie bērni spēj konkurēt.
Tam piekrīt arī Iveta Liepa, kurai Nīcgales skolā mācās trīs bērni. Viņa pirms sešiem gadiem no Rīgas pārvākusies uz laukiem, lai jaunākajiem dēliem mācītu vērtības, ko pilsētā grūti apgūt. Lauku skola ar individuālu pieeju bijis tieši tas, ko viņa meklējusi, un ar mācību līmeni viņa ir apmierināta.
"No tāda pavirša skatījuma, šāda lauku skola varbūt viņam nenodrošina cīņu pēc izdzīvošanas ar visiem tehnikas sasniegumiem un to, ko varbūt var piedāvāt kāda liela pilsētas skola.[..]
Es domāju, ka tā ir lielākā vērtība, lai tas cilvēks, ienākot ļoti agresīvā pilsētas vidē, saprastu, kas ir melns un balts un kas ir kaza un kas ir aita," teica Iveta.
Vecāku uzskati par kvalitatīvu izglītību atšķiras. Taču skolu iztukšošanās laukos ir vēl daudz plašāk skatāma problēma. Piemēram, vai vecākiem pagastā ir, kur strādāt.
Ģimenes pārvācas uz ārzemēm vai Daugavpili
Pēc Nīcgales skolas direktores uzskaitītā, piecos gados no pagasta uz ārzemēm pārvākušās sešas ģimenes ar kopumā 17 bērniem, uz tuvējo Daugavpili aizgājušas četras ģimenes ar astoņiem bērniem. Vēl četri bērni izņemti no ģimenēm un arī šajā skolā vairs nemācās.
Tieši bērnu skaita samazināšanās, nevis neapmierinoša mācību kvalitāte ir iemesls, kādēļ Nīcgales skolu reformēja, saka novada domē. Tāpēc vismaz nākamajā gadā tai slēgšana nedraud. Un tomēr, lai pašvaldības spētu īstenot izglītības ministrijas uzstādījumu, ka sākumskolas jāsaglabā maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietām, ir ieguldāms liels darbs.
Novada vicemērs: jāsakārto norēķini starp pašvaldībām, skolotājiem pilna alga
"Tad jau vajadzētu to latiņu pacelt – ka maksā pedagogiem pilnu samaksu, neskatoties, cik tur daudz bērnu. Varbūt, kaut kādus kritērijus ielikt tai sākumskolai, lai varētu valsts nofinansēt un mums nebūtu problēmu," uzskata Arvīds Kucins, Daugavpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Otra lieta, kas vēl jāsakārto, ir norēķini starp pašvaldībām. Ja bērni brauc mācīties uz kaimiņu novadu – kā tas ir arī Nīcgales un Jersikas skolu gadījumā -, tad pašvaldība, no kuras brauc, zaudē dubultā – nesaņem mērķdotāciju, kas seko katram bērnam un vēl samaksā kaimiņu novadam par šo bērnu izglītošanu. Šāds slogs ir pārāk liels, uzskata Daugavpils novadā.
