“Domāju, ka pašvaldības pašas ļoti labi saprot veselu virkni jautājumu, ko var risināt tikai atjaunojot principu, kas bija līdz reformai – rajonu līmeni. Ir izveidojušās lielas pašvaldības, kas mantojušas rajonu apjomu un funkcijas un kuras spēj sekmīgi strādāt. Bet tajā pašā laikā izveidotas daudz dažādu politisku, nepolitisku, vēsturisku iemelsu dēļ pašvaldības, kas saņēma daļu rajonu funkciju, bet tas resurss, kas viņiem ir, nav tāds, lai varētu pietiekamā kvalitātē to darīt,” sacīja Gerhards.
Taujāts, vai valdība varētu piešķirt kādus labumus vietvarām par virzīšanos uz sadarbību teritorijām, ministrs norādīja: “Kā kliņģeri varētu nodot daudz dažādas funkcijas, ko šobrīd dara ministrijas, bet šie lēmumi varētu tikt pieņemti zemākā līmenī, tuvāk iedzīvotājiem.”
Viņaprāt, Latvija ir “nenormāli centralizēta valsts” un “visi lēmumi tiek pieņemti Rīgā”.
Taču novadi un pilsētas Latvijā ir ļoti atšķirīgi pēc izmēriem un kapacitātes, kas neļauj jau tagad nodot vietvarām vairāk funkciju. Kā piemērus funkcijām, ko varētu nodot, Gerhards minēja sabiedrisko transportu, ceļu uzturēšanu, jautājumus par sabiedrības drošību un policiju.
“Nedomāju, ka tā ir mūsu nākotne, ka visas lietas notiktu Rīgā un pārējā Latvija būtu zaļa, varbūt skaista, bet bez cilvēkiem un reālas darbības,” piebilda politiķis.
Ziņots, ka saskaņā ar reģionālās attīstības ministra ieceres, saglabājoties esošajai situācijai, līdz 2028.gadam no pašreizējām 119 pašvaldībām būtu jāizveido 20-30 vietvaras. Atsevišķi pašvaldību vadītāji gan jau ir neslēpuši neapmierinātību, ar šo paziņojumu.
2015.gada nogalē valdības koalīcijas partijas vienojās par valsts teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu, nosakot sadarbības teritoriju izveidošanu un paužot atbalstu 29 sadarbības teritoriju izveidei. Valdības rīcības plānā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tika noteikts uzdevums - izveidot valsts pārvaldes (pašvaldību) institūciju sadarbības teritorijas.
Premjers Māris Kučinskis un Gerhards jau iepriekš norādīja, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas nav devušas gaidīto rezultātu, tādēļ jādomā, kā citādi līdzsvarot novadu attīstību.
