„Mans pacietības mērs ir pilns. Pirms 20 gadiem šis ceļš bija izgaismots, tagad ir palikuši tikai stabi un izdegušas spuldzes. Ceļš ir šaurs, automašīnām grūti samainīties, bet kājāmgājējiem uz šī ceļa vietas nav. Ja ir jāiet diennakts tumšajā laikā, tad to var saukt par nāves ceļu. Vai jānotiek kādai nelaimei, lai pašvaldības sāktu domāt par šī ceļa izgaismošanu?” tā LTV raidījumam „4. studija” rakstījis skatītājs.
Arī citi vietējie iedzīvotāji uzskata, ka šis ceļš ir zem katras kritikas.
„Ļoti slikts ir tas ceļš. Bez apgaismojuma. Protams, ja būtu izgaismots, būtu labāk. Naktī iet ir bīstami, tā ir problēma, kas ir jārisina,” stāsta Nikolajs.
„Agrāk te ielas nemaz nebija. Skaitījās kā sūkņu stacija un pie sūkņu stacijas piederošas mājas. Sāka būvēt tos Mārsilus tajā galā, nu un tā te palikām,” skaidro Vladislavs.
Diennakts tumšajā laikā autovadītājiem pamanīt kājāmgājējus tik tiešām ir ļoti grūti - visā ceļa posmā ir vien dažas laternas.
Ādažu novada dome uzskata, ka iedzīvotāju pārmetumi ir pamatoti.
„Pēdējos 10 gados iedzīvotāju skaits ir dubultojies arī satiksmes intensitāte un vajadzība pēc drošības, bet īpatnēji ir tas, ka šis ceļš atrodas divos novados - pamīšus gan Ādažu, gan Garkalnes,” skaidroja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.
No Tallinas šosejas puses ceļš ir Garkalnes, tad Ādažu, atkal - Garkalnes un visbeidzot - Ādažu teritorijā. Dalītais zonējums arī kļuvis par iemeslu, kāpēc apgaismojuma izveide ir tik sarežģīta.
„Ādažu pašvaldība jau ir izstrādājusi projektu gājēju un velo celiņu apgaismojumam, kurš jau ir saskaņots un faktiski mums atliek tikai divām domēm vienoties par finansēšanas modeli, lai viņu realizētu,” stāstīja Sprindžuks.
Projekta tāme sastāda vairāk nekā 500 tūkstošus eiro, taču izskatās, ka šī savstarpējā pašvaldību vienošanās ir ieilgusi, jo gaisma uz ceļa šeit nav redzēta teju 20 gadus.
Garkalnes pašvaldības dome interviju sniegt atsakās un saka, ka ir jāvēršas pie Ādažu domes.
„Ja mēs turam dalītu ceļu, tad pareizi būtu, ka abas divas pašvaldības noteiktā proporcijā finansē. Vai arī otrs variants, ko piedāvāja Garkalnes domes priekšsēdētājs, piemēram, ja Ādažu novads nodod visu ceļu Garkalnes novadam turēšanā un valdījumā, tad viņi ir ceļa īpašnieks, tad Garkalne varētu pati būvēt par saviem līdzekļiem 100%,” skaidro Ādažu domes priekšsēdētājs.
No Garkalnes domes puses e-pastā saņemtajā atbildē ir rakstīts kas cits.
„Jūsu norādītais ceļa posms gan ir Garkalnes novadā, taču lielākā ielas daļa un arī paši iedzīvotāji atrodas Ādažu novada teritorijā, tāpēc atbildība par to būtu jāprasa no Ādažu novada – tāda ir Garkalnes novada domes nostāja,”
rakstīja Raimonds Skrabāns, kurš Garkalnes novada mājaslapā norādīts kā mājaslapas administrators.
Sprindžuks gan skaidroja, ka runājot ar Garkalnes domes priekšsēdētāju, viņš sapratis, ka viņam ir cita nostāja
„Viennozīmīgi, ņemot vērā Mārsilu ciemata attīstību, kur ir 80 hektāri teritorija ar 400 mājokļiem, tā proporcija veidojas, ka iedzīvotāju skaita pieaugums šeit būs tieši Garkalnei. Tātad Garkalnei būs vairāk nodokļu maksātāju un tie, kuri baudīs šo te labumu. Otrs - mēs esam runājuši ar Garkalnes mēru un vienojušies faktiski par šiem te vairākiem attīstības scenārijiem. Tātad preses sekretārs acīmredzot nezina," uzskata Sprindžuks.
Projekts ir izstrādāts, un apgaismojums šeit ir paredzēts, bet vai tas tik tiešām tiks īstenots 2018. vai 2019.gadā, zināt nevar.
