Pērn 24.maijā Valsts prezidenta izveidotā tiesiskās vides pilnveides komisija nāca klajā ar ziņojumu, kurā viena no galvenajām tēzēm bija saistīta ar tiesu pašpārvaldes institūciju - Tieslietu padomes un arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas - stiprināšanu, atgādināja Bērziņš.
Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotie grozījumi likumā par tiesu varu paredz mainīt pieeju tiesnešu karjeras jautājumiem, piemēram, apgabaltiesu priekšsēdētājus līdz šim apstiprināja tieslietu ministrs, bet grozījumu paredz, ka turpmāk to darīs Tieslietu padome pēc ministra priekšlikuma.
Bērziņš atzina, ka par šo jautājumu arī Tieslietu padomē bija diskusijas – vai ir nepieciešams ministra priekšlikums, varbūt Tieslietu padome var organizēt konkursus un atlasīt labākos kandidātus.
“Iespējams, ka tas ir nākamais solis, lai mazinātu izpildvaras ietekmi,” pieļāva Bērziņš.
Bet šobrīd tas vēl nenotiks, jo Tieslietu padomei nav atbalsta funkciju un personāla, kas var, piemēram, izsludināt konkursu un sagatavot visu tehnisko pusi. Pašlaik to dara Tiesu administrācija, kas ir Tieslietu ministrijas institūcija. “Un par to mums arī bija diskusija, un faktiski arī vairākums Tieslietu padomes locekļu nolēma, ka šobrīd atstāsim to administratīvo aparātu tā, kā ir,” sacīja Bērziņš.
Nākotnē, iespējams, kādu daļu šo Tiesu administrācijas funkciju varētu pārcelt uz Tieslietu padomi un tādējādi “faktiski izslēdzot vispār izpildvaras ietekmi tiesneša karjeras jautājumos”, sacīja Bērziņš.
Pašlaik gan Tieslietu padomē ir pārstāvēti arī likumdevēja un izpildvaras pārstāvji – Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs un tieslietu ministrs, par ko arī ir bijušas diskusijas, taču šobrīd Tieslietu padome neizšķīrās par kādām radikālām izmaiņām padomes sastāvā, piebilda Bērziņš.
