Ziemassvētku kauju muzejā vīri apskatīja jauno brīvdabas ekspozīcijas papildinājumu. Uz kauju simtgadi izveidots betona uguns bunkurs.
Vēstures pētīšanas entuziasti un zemessargi sestdien ietērpušies formastērpos, kādi Pirmā pasaules kara dienās bija Vācijas karaspēkam un Krievijas impērijas armijai, kuras rindās cīnījās latviešu strēlnieki. Pirmo reizi te ripoja bruņumašīna.
Simtiem cilvēku sanākuši uz vienu no atceres dienas atraktīvākajiem pasākumiem - Ziemassvētku kaujas inscenējumu.
Tā bija lielākā militārā operācija Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Līdz Ziemassvētku kaujām cara armijai neizdevās pārraut vāciešu aizsardzības līniju, bet latviešu strēlnieki, izmantojot pārsteiguma momentu, to paveica Tīreļpurvā, pie Mangaļu mājām. Ziemassvētku kaujas bija vienas no nozīmīgākajām cīņām Latvijas vēsturē. Vēlāk, kad radās priekšnoteikumi valsts dibināšanai, daudzi strēlnieki stājās Latvijas armijas rindās.
Skatītāji par kaujas imitāciju bija sajūsmā.
Vairāki desmiti skolēnu sestdien Ziemassvētku kauju muzejā arī deva jaunsarga zvērestu Latvijai.
Notika arī piemiņas gājiens, kas ilga aptuveni divas stundas, un dalībnieki nogāja septiņus kilometrus, apstājoties ikkatrā piemiņas vietā. Atceres pasākums turpinājās Ložmetējkalnā ar atmiņu ugunskuriem.
Lai pieminētu strēlniekus, sagaitā “Baltais Vilks” Ložmetējkalnā pulcējās arī skauti un gaidas. Šī ir lielākā skautu un gaidu ziemas nometne Baltijas valstīs.
