Svinības sākas ar studentu korporāciju gājienu
Latvijas valsts gadadienas svinību rīts Rīgā sākās ar tradicionālo studentu korporāciju gājienu. Studenti rīta agrumā pulcējās pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas, lai dotos uz Rīgas Brāļu kapiem, kur atdusas Latvijas Brīvības cīņās kritušie.
Gājiens notika klusumā, tādējādi godinot tos cilvēkus, kas izcīnīja Latvijas brīvību un atzīšanu, vēsta LTV Ziņu dienests.
Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa
Latvijas Radio tur sastaptā daugavpiliete Linda valsts svētkos atvedusi savu dēlu Arturu uz Rīgu. "Speciāli braucu no Daugavpils uz šejieni, jo šeit ir patriotisma izjūtas. Daugavpilī nav tādu izjūtu. Man ir bērns un gribējās to visu, lai viņš redz citu Latviju. Nē, nu viss kārtībā ar mūsu pilsētu, bet šeit tomēr [Latvijas] sirds."
"Atnācām kopā ar ģimeni. Katru gadu faktiski nākam šeit uz šiem svētkiem," saka Liene. Viņai rokās meita, kas tur puķu pušķi. Blakus dēls, arī ar ziediem, un vīrs.
Ģimenes locekļiem viņa pati izadījusi arī cepurītes valsts karoga krāsās. Liene stāsta, ka šādi izrāda pateicību tiem, kas panāca valsts neatkarību.
"Vienkārši gribējās kaut ko tādu arī nedaudz atšķirīgu no pārējiem. Lai būtu tā, ka tie esam mēs visi kopā, visa ģimene vienādi. Vairāk mēs atzīmējam 11. novembri mājās. 18. novembri mēs baudām sabiedrībā," atzina Liene.
Tāpat pie Brīvības pieminekļa ar trim neļķēm rokās stāv Elīna. Katru gadu nākot uz valsts svētku pasākumiem. Stāsta, ka tā ir patriotisma izrādīšana. Elīna saka –viņai rūp sava tēvu zeme. "Neatkarīgi no visādiem apstākļiem, kas kuram patīk, kas kuram nepatīk, zinu – šī ir mana māte Latvija. Un es mīlu Latviju tāpēc, ka es viņā esmu piedzimusi, es esmu uzaugusi. Es mīlu savu valsti tāpēc, ka viņa tāda ir. Nevis tāpēc, ka tur būtu kaut kas tāds cēls vai tur kaut kas citādāks, bet tāpēc, ka tā viņa ir mana valsts, mana dzimtā valsts."
Aģentūra LETA novēroja, ka svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), kā arī virkne ministru. Starp svinīgās ceremonijas dalībniekiem bija arī Saeimas deputāti, Rīgas domes vadība un pašvaldības deputāti, ārvalstu vēstnieki un ārzemju viesi. Kuplā skaitā tika pārstāvēti arī Nacionālie bruņotie spēki un ārzemju militārpersonas.
Starp sanākušajiem izcēlās vairāki bijušie Augstākās padomes (AP) deputāti, kuri pie pieminekļa devās ar Katalonijas karogu, šādi paužot atbalstu tās neatkarībai.
Pēc ziedu nolikšanas valsts augstākās amatpersonas, valdības locekļi, kā arī bijušie AP deputāti devās uz Saeimu, lai kopīgi piedalītos svinīgajā 18.novembra sēdē. Saeimas priekšsēdētāja, uzrunājot sēdes dalībniekus, uzsvēra – Saeimai ir jāatgūst Latvijas iedzīvotāju uzticība. Tāpat parlamenta priekšsēdētāja savā runā aicināja pilnībā atteikties no bērnunamiem, kā arī sakārtot skolu tīklu.
Iespēja aplūkot militāro tehniku
Sestdien no plkst.11 līdz 16.30 iedzīvotāji var apmeklēt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi Rīgas Pasažieru ostas piestātnē, kurā tiek demonstrēta arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Valsts robežsardzes tehnika un aprīkojums.
Tehnikas izstādes apmeklētājiem ir iespēja aplūkot Latvijas bruņoto spēku M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu, kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)", Spānijas un Polijas bruņoto spēku tankus, kā arī citu Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas militāro tehniku. Jūras spēki izstādē demonstrē mobilo meklēšanas un glābšanas moduli, kā arī Mobilās jūras novērošanas sistēmas automašīnu.
Jau tradicionāli Rīgas Pasažieru ostas piestātnē atvērti apskatei Jūras spēku kuģi: štāba un apgādes kuģis A-90 "Varonis", mīnu kuģi M-04 “Imanta” un M-08 “Rūsiņš”, patruļkuģi P-06 “Cēsis”, P-09 “Rēzekne” un KA-14 “Astra”.
Parāde pulcē tūkstošiem cilvēku
Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.13:30 notika Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienai veltītā Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde. Parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu.
Savukārt debesīs virs Daugavas lidoja helikopteri. Piemēram, vienam no tiem bija piekārts Latvijas, bet citam NATO karogs.
Aizsardzības ministrijā iepriekš norādīja, ka šī būs Latvijas vēsturē vērienīgākā militāro spēku parāde. Tā krastmalā pulcējusi tūkstošiem cilvēku. Krastmala bija blīvi pārpildīta cilvēkiem. Parādi vērot ieradušās daudzas ģimenes ar bērniem, jaunieši, kā arī vecāki cilvēki. Vairāki mazākie parādes apmeklētāji to vēroja, sēžam uz pieaugušo pleciem, vēsta LETA.
Daudziem pie apģērba piespraustas sarkanbaltsarkanās lentītes, bet citi tur rokās nelielus Latvijas karodziņus. Dažiem līdzi ir arī lieli valsts karogi, kas plīvo, pacelti virs sanākušo galvām. Atsevišķi cilvēki uzvilkuši cepures Latvijas karoga krāsās, bet biežāk var manīt šalles ar tautiskiem rakstiem.
Sarkanbaltsarkanās lentītes pie krūtīm piesprauduši arī parādes dalībnieki, tai skaitā Latvijas sabiedrotie no citām valstīm.
Latvijas Radio parādē sastaptais Einārs ar sievu Natāliju un bērniem atbraucis no Jelgavas. "Īstenībā uz parādi pirmo reizi šeit Latvijā. Karogs bija jāizkar no rīta un svecītes bija un svētku brokastis bija," viņš klāsta.
Ērika savukārt stāsta, ka dzimusi Latvijas pirmās neatkarības laikā:
"Man ir svarīgi. Kaut gan man daudz gadu, bet es domāju, jāatnāk. Latvijai [novēlu], lai turas droši un nevienam nepakļaujas. Jo tikai viena ir tēvzeme Latvija."
Rīgas ielas izgaismo arī lāpu straume
Vakarā satumsušās Rīgas ielas izgaismoja arī lāpu straume, līdzīgi kā iepriekšējos gadus pulcējot daudzus tūkstošus gājiena dalībnieku. Gājienu organizēja Nacionālā apvienība (NA), un tas sākās pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, bet noslēdzās pie Brīvības pieminekļa.
NA informē, ka lāpu gājiens sasniedzis rekordlielu skaitu – vairāk nekā 18 000 dalībnieku. Lāpu gājiens šogad notika 15. reizi.
18. novembrī visā Latvijā notiek svinīgi pasākumi un koncerti, kas veltīti valsts 99.dzimšanas dienai.
