FOTO un VIDEO: Latvijas 98. dzimšanas dienā krāšņa uguņošana

Pieci.lv jaunieši sveic valsti svētkos ar dejojošo Brīvības pieminekli:

Svētku svinēšana iesākās ar ekumenisko dievkalpojumu Rīgas Doma baznīcā.

Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs savā svētrunā pauda bažas par Latvijā sāpīgo sociālās nevienlīdzības problēmu un aicināja pastiprināt cīņu pret korupciju.

Tikmēr studentu korporācijas devās gājienā  no Latvijas Universitātes uz Brāļu kapiem, kur notika svētbrīdis.

Tam seko svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Piektdien Saeimas deputāti pulcējās parlamentā uz svinīgo sēdi, kurā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzsvēra tautas kopības un vienprātības nozīmi Latvijas nākotnei: „Aizstāvot katrs savas intereses, nezaudēsim lielo kopskatu, savu lielo mērķi – Latvijas valsti. Tieši vienprātība ir vajadzīga, lai kaut ko uzbūvētu.”

Viņa aicināja ikvienu ar savām domām un darbiem iestāties par savu valsti un veidot tās nākotni.

„Ir ļoti svarīgi, lai šobrīd pamatlietās mēs būtu vienprātīgi. Lai Latviju uzturētu kā vienotu veselumu, nedalāmu vērtību kopumu. Mēs nedrīkstam ļaut Latviju sadalīt reizinātājos.

Mums jāprot uzturēt un stiprināt to centrtieces spēku, kuram pateicoties mūsu valsts radās un pastāv visu šo laiku,” akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.

Svarīgākais dienas kārtības punkts pašlaik ir drošība, uzsvēra Mūrniece, pievēršoties mūsdienu ģeopolitiskajai situācijai. Latvijai ir spēcīgi un uzticami sabiedrotie – NATO, par ko esam pārliecinājušies ne tikai vārdos, bet arī darbos, sevišķi šajā saspringtajā laikā, kad Kremlis mūsu reģionā demonstrē savus militāros muskuļus un eskalē apdraudējumu, sacīja spīkere, norādot, ka NATO klātbūtnes stiprināšana ir galvenais veids, kā to atturēt.

„Šajā sarežģītajā situācijā mums jāpieliek arī visas pūles, lai Eiropas Savienība kļūtu stiprāka nekā šodien. Eiropas stiprums ir arī Latvijas stiprums. Mūsu visu rokās ir mūsu reģiona, Eiropas un visas Rietumu pasaules nākotne – stabilitāte, miers, demokrātija un pārticība,” sacīja Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka plaisu starp varu un pārējo sabiedrības daļu kļūst plašāka.

“Par lētu ieroci kļuvis populisms, kas palīdz gūt politiskas uzvaras īstermiņā.” Viņa aicināja varu uz aktīvāku dialogu ar sabiedrību un ar saviem darbiem vairot iedzīvotāju ticību savai valstij.

Uzrunā politiķe aicināja ikvienu šajā svētku laikā apzināties, ka ar saviem šodienas darbiem veidojam Latvijas nākotni.

LTV žurnālisti komentēja Saeimas spīkeres uzrunā izskanējušo:

Piektdienas pēcpusdienā Rīgā, 11.novembra krastmalā, notika Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde.

“Šodien ir svētki, kuros mēs apsveicam viens otru ar to, ka mums ir sava valsts. Mums ir brīva Latvija, kurā mēs varam dzīvot mierā un drošībā un kurā mums ir iespējas tiekties uz labāku dzīvi sev un saviem tuviniekiem,” uzrunā militārajā parādē uzsvēra prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents pauda, ka Nacionālie bruņotie spēki ir stipras un stabilas valsts stūrakmens. Un Latvijas sardzē mūsu karavīriem līdzās stāv sabiedroto valstu spēki.

Viņš pateicās Latvijas karavīriem, zemessargiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem par viņu pienākumu pildīšanu.

Starptautiskā drošības situācija arī aizvadītajā gadā nav ļāvusi uzelpot, atzina Vējonis. Joprojām Eiropā – Ukrainas austrumos – turpinās aktīva karadarbība. Nerimst arī asinsizliešana Sīrijā, kas turpina izraisīt drošības apdraudējumus arī tālu ārpus šīs valsts robežām.

“Tādēļ nedrīkstam apstāties, pilnveidojot Latvijas karavīru prasmes un tehnisko aprīkojumu. Par savu drošību esam atbildīgi ne tikai savu iedzīvotāju, bet arī mūsu draugu un sabiedroto priekšā,” pauda Vējonis.

Nākamgad Latvijā uzņemsim pirmo NATO daudznacionālo spēku bataljonu, ka sbūs līdz šim nopietnākais pierādījums alianses apņēmībai aizstāvēt savas dalībvalstis. “Tas ir apliecinājums tam, ka sabiedrotie novērtē mūsu pašu veiktos pasākumus Latvijas aizsardzības stiprināšanā, un šo uzticību nedrīkstam pievilt,” sacīja Vējonis.

Viņš arī mudināja nenovērtēt par zemu Latvijas iekšējās drošības izaicinājumus: “Mūsdienās izšķirošas cīņas arvien biežāk tiek izkarotas nevis atklātos un visiem redzamos kaujas laukos, bet gan slēptā sacensībā par ekonomisko attīstību, ietekmi tiesu varas gaiteņos un viedokļiem informatīvajā telpā. Tā dēvētajā hibrīdkarā varam zaudēt arī bez neviena šāviena, ja nelabvēļiem izdosies sagraut mūsu uzticību pašiem sev un savas valsts nākotnei.”

Prezidents nešaubās: “Pārvarēsim visas grūtības, ja būsim vienoti savā pārliecībā par Latvijas attīstību un brīvību.”

Viņaprāt, Latvijas karavīri ir uzskatāmi par lielisku sabiedrības saliedētības piemēru. Mūsu bruņotie spēki pulcē dažādas izcelsmes ļaudis, taču viņus visus vieno devīze – “Gods kalpot Latvijai!”.

“Lai šie vārdi vienmēr tiktu izteikti ar patiesu vēlmi aizstāvēt Latviju un rūpēties par tās drošību un labklājību! Savu valsti nosargāt un attīstīt varam tikai mēs paši!” piebilda prezidents.

Latvijas dibināšanas svētkos piešķirti valsts apbalvojumi, kurus šogad saņēma 58 izglītības un zinātnes, kultūras un mākslas, pašvaldību darbinieki, tautsaimnieki, lauksaimnieki un meža nozarē strādājošie, sabiedrisko profesiju pārstāvji, sporta treneri, iekšlietu sistēmas un glābšanas dienesta darbinieki, robežsargi, zemessargi un karavīri.

Prezidents Raimonds Vējonis apbalvojumu saņēmējiem pateicās par padarīto un novēlēja ar godu un lepnumu nest šo valsts atzinības zīmi, informēja prezidenta kancelejas preses dienestā.

Latviešu kopienās ārpus Latvijas par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai šogad notiek teju 80 svētku sarīkojumi vismaz 39 pasaules valstīs, liecina portāla Latviesi.com apkopotā informācija.

Latvijas dzimšanas dienas svinības norisinās Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajos Arābu Emirātos, Austrālijā, Austrijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Brazīlijā, Čīlē, Dānijā, Dienvidkorejā, Francijā, Gruzijā, Igaunijā, Indijā, Islandē, Itālijā, Izraēlā, Īrijā, Japānā, Jaunzēlandē, Kanādā, Krievijā, Latvijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Lihtenšteinā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā, Vācijā un Zviedrijā.

Svētku apmeklētāju vidū rūpju māktus vaigus redzēja krietni reti. Spītējot nepatīkamajam laikam, Nacionālo bruņoto spēku parāde pulcēja vairākus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, starp kuriem ļoti bieži bija vērojami gan jauni cilvēki, gan arī ģimenes ar bērniem.

Kāds 11.novembra krastmalā sastapts jauns ģimenes tēvs, jokojot norāda, ka būtu vēlējies iespaidīgāku bruņoto spēku parādi. Bet jau nopietni piebilst, ka svētku sajūta tomēr nav gājusi secen. Savukārt vairāki citi sastaptie arī atzīst, ka svētkus labprāt turpinās svinēt arī mājās.

Valsts svētki Latvijā turpinās arī pēc tumsas iestāšanās. Piemēram, par godu Latvijas proklamēšanas gadadienai notiek arī 98 kilometrus garš izturības gājiens, kā arī turpinās tradicionālais gaismas festivāls „Staro Rīga”. Tajā šogad kopumā ir skatāmi 42 gaismas objekti, un tos apvieno viena festivāla tēma - fragments no Jāzepa Vītola dziesmas "Gaismas pils" – „Gaisma ausa”.

Savukārt 18.novembra svinību tradicionālo kulmināciju Latvijas iedzīvotāji varēs sagaidīt deviņos vakarā, kopīgi dziedot Latvijas himnu un vērojot svētku uguņošanu 11.novembra krastmalā.

Par nozīmīgu valsts svētku tradīciju pamazām veidojas lāpu gājiens, kas ik gadu pulcē aizvien vairāk dalībnieku. 

18.novembrī Rīgas ielās LTV uzrunātie dalās ar saviem vēlējumiem Latvijai.

"Es gribu novēlēt visiem, lai pasaule būtu mīļāka un tajā būtu stiprāki karavīri. Es ļoti mīlu savu Latviju,” saka Jēkabs.

Sandra: "Es novēlu Latvijai apzināties un izbaudīt, ko nozīmē brīva Latvija, un izdomāt ļoti labu plānu, ko ar to darīt!”

"Lai visi, kas ir izbraukuši, atgrieztos un vēlētos atgriezties. Lai būtu darbs visiem un cilvēkiem – labs prāts, miers!" vēl Mārtiņš.

"Gribas, lai mūsu valstī būtu miers, saticība un mīlestība. Tik ļoti to gribētos, lai mēs visi viens otru saprastu. Un svētki mums vislabākie, tāpēc ka mēs tik daudzus gadus atdevuši strādājot un mīlot cits citu. Un lai šī mīlestība turpinās!" saka Ludmila.

"Es varētu novēlēt, lai Latvijas iedzīvotāju svinētu dzīvi, lai viņi būtu laimīgi, priecīgi un paši sevi arī padarītu laimīgus!" vēl Maruta.

Par godu Latvijai daudzās pilsētās piektdien no svecēm tapuši Gaismas ceļi. Piemēram, Jūrmalas pilsētā iecerēts, ka gar galveno maģistrāli degs vairāk nekā septiņtūkstoš sveču. Šī tradīcija Jūrmalā jau ir vairāk nekā desmit gadus, un arī citās Latvijas pilsētās šādi mēģina radīt sirsnīgu svētku sajūtu, veidojot dažādas ugunszīmes un dodoties lāpu gājienos.

18.novembra vakarā uzrunā pie Brīvības pieminekļa Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja uz problēmām sociālajā nevienlīdzībā, kas šķeļ sabiedrību. Nedrīkstam noskatīties, kā ''veidojas atšķirīgu ātrumu Latvija'', sacīja Vējonis.

Pirms uguņošanas 11.novembra krastmalā kopīgi dziedāta Latvijas himna.

Savukārt pēc tās bija vērojama krāšņa uguņošana.