Ilgi gaidījām un beidzot sagaidījām - saka glābēji, iekārtojoties jaunajās un ērtajās telpās. Vecais depo bijis tik mazs un šaurs, ka tas aizņemtu vien pusi no jaunās garāžas.
Skrundas posteņa komandiera pienākumu izpildītājs Gatis Stiba atzīst, ka atšķirībā no agrāk pieredzētā vairs nav jāelpo dūmu smakas. Tāpat vairs nevajadzēs mazgāt ārā automašīnas. Tam būs paredzēta atsevišķa telpa.
Pēc ugunsgrēka vairs nevajadzēs smagās šļūtenes nest ar rokām augšā tornī, lai izžāvētu. Tagad tās uzvilks automātika.
Līdz šim, lai uzpildītu skābekļa balonus elpošanas aparātiem, viņiem bija jābrauc pie Kuldīgas kolēģiem. Tagad, ja zūd elektrība, tad trīs minūšu laikā ieslēdzas ģenerators, kas visai piegādā elektrību. Skrundā atzīst, ka otra tik aprīkota depo nav visā Kurzemē.
Savukārt ugunsdzēsējs glābējs Mārtiņš Vitte norāda, ka tagad ir arī normālas dušas, kurās var ieiet nomazgāties. Ēkai autonoma apkure, kas uzsilda arī ūdeni. Arī istabiņu ir gana – gandrīz katram ugunsdzēsējam sava.
Sešus gadus ugunsdzēsēji mitinājās pagaidu telpās, jo vecais ugunsdzēsības postenis Skrundā daļēji sagruva un apdraudēja pašu glābēju drošību. 1936. gadā celtā ēka 75 gadu laikā nebija pieredzējusi kapitālo remontu. Valstij nebija naudas. Depo sabrukšana bija trauksmes zvans valdībai, ka līdzīgs liktenis var piemeklēt citus avārijas stāvoklī esošus posteņus.
Pagaidām gan ugunsdzēsēji brauc ar vecām mašīnām. Tomēr arī tās, paredzams, drīzumā tiks nomainītas.
Skrundas posteņa celtniecība izmaksāja vairāk nekā 1,6 miljonus eiro. Tā kā jaunais depo ir lielāks nekā vecais, Skrundas pašvaldība ierādīja jaunu zemes gabalu. Vienā ēkas daļā telpas ierādītas arī Valsts policijas darbiniekiem. Pēdējos gados pilnībā no jauna ir uzcelts glābšanas dienesta postenis arī Cēsīs, Valkā, Smiltenē, Apē un Ērgļos. Sākta viena depo būvniecība arī Rīgā.
