Finanšu ministrija par 100 000 eiro slavina nodokļu reformu

Pēdējās nedēļās virknē laikrakstu parādās publikācijas, kurās pozitīvā gaisotnē aprakstīta Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma. Ar tēmturiem "lielākas algas" un "stiprāki uzņēmumi" mediji plaši un nekritiski vēsta par to, ka, pateicoties Finanšu ministrijai, no nākamā gada Latvijas iedzīvotājiem dzīve kļūs būtiski labāka. Šīm publikācijām Finanšu ministrija iztērējusi 100 000 eiro, taču avīzes informāciju pasniedz tā, it kā tas būtu pašu redakciju vēstījums sabiedrībai.

Laikraksts “Latvijas Avīze” vienu lappusi piektdien, 13.oktobrī, veltījis intervijai ar Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni. Tur plaši aprakstīts, ka nākamgad mūsu pensionāri gūs būtiskus labumus no nodokļu reformas. Šādi raksti avīzē bijuši arī iepriekš, turklāt virknē nacionālo un arī reģionālo mediju. Tur netiek norādīts, ka par informāciju samaksājusi Finanšu ministrija.

Piemēram, laikraksts “Diena” to publicē ne tikai kā pašu žurnālista sagatavotu rakstu, bet arī tādā pašā drukā kā redakcijas materiālus. Avīzes galvenais redaktors Gatis Madžiņš tajā problēmu neredz: “Mēs nešķirojam, vai tas ir kāds Eiropas Komisijas projekts, vai tas ir Kultūrkapitāla fonda satura projekts.

Līdz ar to galvenais jautājums – pērkam vai nepērkam saturu – ir tāds, cik žurnālists ir brīvs šīs lielās tēmas ietvarā izpausties pēc savas saprašanas un vērtībām.

Un šajā gadījumā mūsu saturā nekādas problēmas neredzu.”

Viņš arī pārliecināts, ka lasītāji saprot, ka par šo rakstu samaksājusi Finanšu ministrija: “Es domāju, ka saprot. Kāpēc nesaprot? Tur taču atzīme klāt ir.”

Vienīgā piezīme ir piebilde “Sadarbībā ar Finanšu ministriju” rakstu beigās.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka jau pavasarī izvēlējušies reklāmas aģentūru, kas savukārt gādās par nodokļu reformas publicitāti. Pirmkārt, ar tādiem rakstiem plānots izskaidrot pārmaiņas pašiem nodokļu maksātājiem. Otrkārt, zinošāki kļūšot arī grāmatveži.

“Otra liela auditorija ir profesionāļi, kas šajā gadījumā ir grāmatveži, kuri pēc nodokļu reformas administrē un veic nodokļu nomaksu katrā uzņēmumā saskaņā ar nodokļu reformas izmaiņām. Apkopojam sarežģītākos un aktuālākos jautājumus, par kuriem ir visvairāk jautājumu, un sniedzam informāciju caur masu medijiem,” skaidro Jarockis.

Finanšu ministrijas pārstāvis arī apliecināja, ka publicēto tekstu autori ir gan mediju darbinieki, gan ministrija.

Maksājot medijiem par savu publicitāti, valsts pārvalde sevi degradē. Tik kritiski par tādu praksi izsakās mediju eksperte Anda Rožukalne: “Šādi gadījumi izskatās ļoti slikti no valsts institūcijas puses, jo pilnībā diskreditē jebkādu godīgu komunikāciju. Ja valsts amatpersona var nopirkt intervijas par ministrijas naudu par saviem darba jautājumiem, tas pazemo žurnālistiku, jo žurnālists veic pirkto interviju un cik gan viņš neatkarīgi varēs intervēt šo amatpersonu nākamreiz.”

Pirktās žurnālistikas hibrīdā forma Latvijai ir ļoti raksturīga un diskreditē ne tikai žurnālistiku, bet arī citus komunikācijas profesionāļus, piemēram, sabiedrisko attiecību speciālistus, kam jāprot medijiem piedāvāt aktuālu tēmu. Tāpat sabiedrībai vairs nav iespējas piekļūt patiesai informācijai.

Finanšu ministrija neslēpj, ka par mediju žurnālistu darbu maksājusi arī iepriekš. Lielākie tēriņi bijuši, lai sabiedrību informētu par eiro ieviešanu.

Piebildīšu, ka par nodokļu reformu informatīvie materiāli tiek pārraidīti arī Latvijas Radio, bet tā vadība norāda, ka tam veltīts tikai reklāmas raidlaiks.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Latvijā
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti