Eiropas Komisija (EK) par problēmu uzskata situāciju, kad vairāk kā puse Eiropas skolēnu mācās skolās, kas nav aprīkotas ar digitālām ierīcēm. To saista ar skolu nespēju sniegt augstas kvalitātes izglītību un digitālās prasmes. Tāpēc nolemts atvērt izglītību. Pirmais solis jau sperts un atklāta jauna tīmekļa vieta "Opec Educatio Europa" jeb atvērtā izglītība Eiropā, tomēr plāni ir lielāki.
„Mēs uzsvaru liekam uz trīs lietām: mācību metodēm, digitālo saturu un infrastruktūru. Pirmkārt, jārada iespējas organizācijām, skolotājiem, studentiem un skolēniem kļūt inovatīvākiem, vairāk darbā izmantojot digitālās tehnoloģijas. Ir jāmotivē skolotāji un izglītības iestādes izmēģināt jaunās digitālās iespējas. Tāpat būtu jāiedrošina atpazīt un pieprasīt tās prasmes, kuras iegūstamas ar digitāliem mācību līdzekļiem,” skaidro izglītības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.
Pēdējie pētījumi liecina, ka skolotāji nejūtas pietiekami droši, lai apmācītu bērnus digitālajās tehnoloģijās, izmantotu digitālas mācību grāmatas, uzdevumu programmatūras, raidījumus tiešsaistē, simulācijas vai izglītojošas spēles. Tāpat arī augstskolas līdz šim nav pietiekami pielāgojušas tradicionālās mācību metodes un nespēj piedāvāt klātienes un tālmācības kursus.
Tāpēc EK priekšsēdētāja vietniece Nēli Krusa norādīja, ka izglītībai jāiet kopsolī ar reālo dzīvi, un jauniešiem digitālās prasmes ir jānodrošina. „2020.gadā 90% darba vietu tiks pieprasītas arī digitālās prasmes. Šis laiks pienāks nemanot, bet mēs tam vēl neesam gatavi. Tikmēr
Eiropai drīzumā būs jāsaskaras ar informācijas tehnoloģiju darba roku trūkumu. Tāpēc svarīgi, lai izglītība ir pieejama ikvienam, neatkarīgi no tā, kur dzīvojam vai strādājam. Ir jārada elastīgi augstas kvalitātes tālmācību kursi. Un šajā gadījumā tehnoloģijām būs būtiska loma. Tas ir liels izaicinājums laikā, kad valstis piedzīvot taupības politiku,” norāda Nēli Krusa.
Latvijas augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra skaidro, ka digitālas tehnoloģijas ir būtiska investīcija, jo ir pieejama plašākam lokam, atšķirībā no, piemēram, dārgu laboratoriju būvniecības, kas izmaksā miljonus. Turklāt jaunā veida zināšanas ir kļuvušas par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Viņš gan uzsver, ka joprojām ir jomas, kur jāizmanto tradicionālās mācību metodes.
„Tas nevar aizvietot kontaktu ar dzīvu cilvēku - mācībspēku, praktiskos darbus, meistarklases mākslas izglītībā vai inženierzinātnē darbu laboratorijā, vai medicīnā praktiskos darbus slimnīcās. Tas ir tikai kā papildus elements, tā ir par maz Latvijā,” saka Vētra.
Pašlaik labākā interneta pieejamība skolās nodrošināta Latvijā, Lietuvā un Čehijā, kur tas sasniedz 90% pārklājumu. Tikmēr Grieķijā un Horvātijā šī iespēja ir uz pusi mazāka.
