Labraga ciemā no krasta noskaloti aptuveni 10 – 15 metri. Krasta erozijas iemesli ir saistīti ar jūras viļņu ietekmi, mazāk tas ir saistīts ar augstajiem gruntsūdeņiem, kas veidojas no spēcīgajām rudens lietavām.
Atpūtas vieta „Imantas” atrodas Labraga ciemā aptuveni 200 metru attālumā no stāvkrasta. Tieši šajā vietā krasts noskalots visvairāk, stāsta atpūtas vietas pārvaldnieks Ingus Antonovičs.
Nekas tāds te nav piedzīvots vismaz 20 gadus, saka Ingus, piebilstot, ka labāk būtu pārāk netuvoties stāvkrasta malai. Piesardzība būtu jāievēro visiem interesentiem, kuri apbrīno noskalojumu iespaidīgos skatus.
Viņš paredz, ka erozija turpināsies, ir “jauni ielūzumi, kritīs vēl uz leju”, un 15 - 20 metri jau norauti nost, arī vietā, kur kādreiz bija ceļš.
Lauku tualete tagad atrodas aptuveni divu soļu attālumā no vietas, kur veidojas krasta noslīdējums. Arī no iecienītās ugunskura vietas gandrīz nekas nav palicis pāri. Par to, ka tas reiz te bijis, liecina vien pāris akmeņi un dažas ogļu paliekas.
Ingus stāsta, ka tur bija skaista vieta, kuru daudz pāru izvelējās kāzu ceremonijai, taču nu tās diemžēl arī vairs nav.
Krasta erozija posmā no Pāvilostas līdz pat Sārnatei nav nekas neparasts, norāda ģeoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Lapinskis.
Šie procesi notiek jau tūkstošiem gadu garumā. Labragā vidēji gada laikā noskalo vienu metru. Fakts, ka vietām ir izveidojušies lielāki robi, ir tikai tāds īslaicīgs notikums, arī rudens lietavas šos procesu ietekmē minimāli, visu nosaka jūra, saka Jānis Lapinskis.
Nevar noliegt, ka krasta eroziju ietekmē arī siltās ziemas. To pierādīja arī 2005. gada janvāra vētra, kad bija ļoti silti laika apstākļi. Krastu normālā ziemā var pasargāt, spriež Jānis Lapinskis.
“Klimata maiņas spiediens ir nozīmīgs,” atzīst Lapinskis.
Viņš skaidro, ka sasalums bremzē erozijas procesu.
Pēdējo reizi tik liels krasta noskalojums reģistrēts 1999. gadā, kad decembra sākumā Labragā vairāk uz Ziemeļu pusi vienas vētras laikā noskaloja 15 metrus.
Pēdējo 30 gadu laikā apkopotie dati liecina, ka Latvijā krasta erozijai visvairāk ir pakļauti Bernāti, posms uz ziemeļiem no Liepājas, kur atrodas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, un vairāki posmi pie Staldzenes uz ziemeļiem no Ventspils, kur vidēji gadā noskalo pat divus, divarpus metrus.
Zinātnieks norāda, ka noskalojumi Labragā nevar būt saistīti ar Pāvilostas mola rekonstrukciju. Tur ietekme varētu būt vien kādu 2- 3 km attālumā.
