Erozija izposta Labraga ciema stāvkrastu

Krasta erozija šajā rudenī nav saudzējusi Jūrkalnes Labraga ciema stāvkrastu. No zemes virsas pazudusi arī iecienītā vieta laulību ceremonijām, kas atradās iepretim atpūtas vietai „Imantas”.

Labraga ciemā no krasta noskaloti aptuveni 10 – 15  metri. Krasta erozijas iemesli ir saistīti ar jūras viļņu ietekmi, mazāk tas ir saistīts ar augstajiem gruntsūdeņiem, kas veidojas no spēcīgajām rudens lietavām.  

Atpūtas vieta „Imantas” atrodas Labraga ciemā aptuveni 200 metru attālumā no stāvkrasta. Tieši šajā vietā krasts noskalots visvairāk, stāsta atpūtas vietas pārvaldnieks Ingus Antanovičs.

Nekas tāds te nav piedzīvots vismaz 20 gadus, saka Ingus, piebilstot, ka labāk būtu pārāk netuvoties stāvkrasta malai. Piesardzība būtu jāievēro visiem interesentiem, kuri apbrīno noskalojumu iespaidīgos skatus.

Viņš paredz, ka erozija turpināsies, ir “jauni ielūzumi, kritīs vēl uz leju”, un 15 - 20 metri jau norauti nost, arī vietā, kur kādreiz bija ceļš.

Lauku tualete tagad atrodas aptuveni divu soļu attālumā no vietas, kur veidojas krasta noslīdējums. Arī no iecienītās ugunskura vietas gandrīz nekas nav palicis pāri. Par to, ka tas reiz te bijis, liecina vien pāris akmeņi un dažas ogļu paliekas.

Ingus stāsta, ka tur bija skaista vieta, kuru daudz pāru izvelējās kāzu ceremonijai, taču nu tās diemžēl arī vairs nav.

Krasta erozija posmā no Pāvilostas līdz pat Sārnatei nav nekas neparasts, norāda ģeoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Lapinskis.

Šie procesi notiek jau tūkstošiem gadu garumā. Labragā vidēji gada laikā noskalo vienu metru. Fakts, ka vietām ir izveidojušies lielāki robi, ir tikai tāds īslaicīgs notikums, arī rudens lietavas šos procesu ietekmē minimāli, visu nosaka jūra, saka  Jānis Lapinskis.  

Nevar noliegt, ka krasta eroziju ietekmē arī siltās ziemas. To pierādīja arī 2005. gada janvāra vētra, kad bija ļoti silti laika apstākļi. Krastu normālā ziemā var pasargāt, spriež Jānis Lapinskis. 

“Klimata maiņas spiediens ir nozīmīgs,” atzīst Lapinskis.

Viņš skaidro, ka sasalums bremzē erozijas procesu.

Pēdējo reizi tik liels krasta noskalojums reģistrēts 1999. gadā, kad decembra sākumā Labragā vairāk uz Ziemeļu pusi  vienas vētras laikā noskaloja 15 metrus.

Pēdējo 30 gadu laikā apkopotie dati liecina, ka Latvijā krasta erozijai visvairāk ir pakļauti Bernāti, posms uz ziemeļiem no Liepājas, kur atrodas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, un vairāki posmi pie Staldzenes uz ziemeļiem no Ventspils, kur vidēji gadā noskalo pat divus, divarpus metrus.

Zinātnieks norāda, ka noskalojumi Labragā nevar būt saistīti ar Pāvilostas mola rekonstrukciju. Tur ietekme varētu būt vien kādu 2- 3 km attālumā.   

Saistītie raksti
1 komentārs
Pēteris Piņķis
"paši pūta paši dega...". Labraga stāvkrastu izposta pašu muļķība, un protams ostas molu aizturētā sanešu plūsma. "varētu būt tikai 2-3 km...", vāja mums tā izglītība, un attiecīgi arī "zinātnieki". Toties paši tūrisma uzņēmēji iir pilnā mērā nopelnījuši jebko kas vēl nāks. Nav netīrākas vitas starp Liepāju un Ventspili kā Rīvas ieteka. Redzot vasarā un rudenī likās esu nokļuvis pionieru nometnes un sovjetu kempinga krustojumā. Tipiskie privātīpašnieki kuri zin tikai tiesības salikt uzrakstiņus. Tad vēl atļaujas publiski plātīties ar "sasniegumiem" lašu upes aisprostošanā. Ja to pie-redzētu Jānis Jaunsudrabiņš!?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti