Pašreiz NATO samita lēmumi tas ir nozīmīgs signāls – NATO gatava pārmaiņām, gatava pielāgoties drošības izaicinājumiem, ko radījusi Krievijas agresija. no Baltijas viedokļa – lēmumi varēja būt spēcīgāki, piemēram, pastāvīgas bāzes izveide reģionā, bet jau pirms tam bija signāli, ka tas nenotiks, sacīja eksperts.
NATO lēmums par kiberdrošības stiprināšanu ir svarīgs jauno draudu kontekstā, jo līdz šim tieši kiberdrošība bija lielākais izaicinājums NATO 5.panta mehānismam – ja kādai valstij uzbrūk kibertelpā, bija jautājumi, vai var iedarbināt visu NATO atbalstu. Tagad NATO turpinās darboties kiberdrošības jomā, lai varētu šādās situācijās rīkoties.
Vienmēr var vēlēties vairāk, varēja vēlēties lielāku NATO iesaisti Baltijā, taču te vienmēr ir jautājuma otra puse – ja ir ievērojama NATO iesaiste Baltijā, var gaidīt pretreakciju no Krievijas un tās vēl lielāku bruņošanos, skaidroja Cepurītis.
„Mums jārēķinās, ka ir jāsabalansē mūsu drošības sajūta ar to, lai mēs pārlieku neizprovocētu Krieviju,” sacīja analītiķis.
Savukārt Ukrainai iespējamo iestāšanos NATO Krievija centīsies nepieļaut, tāpēc pašreiz Ukrainas paziņojums par atteikšanos no ārpusbloku statusa ir riskants solis.
Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu līderi piektdien samitā Velsā vienojušies veidot jaunus Ātrās reaģēšanas spēkus. Ātrās reaģēšanas spēkus veidos kā atbildi uz Krievijas agresīvo politiku. Ātrās reaģēšanas spēkos būs vairāki tūkstoši sauszemes spēku karavīru, kas būs gatavi reaģēt uz krīzes situācijām dažu dienu laikā. Ātrās reaģēšanas spēkus veidos kā atbildi uz Krievijas agresīvu politiku.
