Rīgā Čistijs ieradies saistībā ar universālajam dizainam veltītu konferenci, kas ceturtdien, 5. oktobrī, notiek Rīgas Stradiņa universitātē, un rīkotāji viņu aicināja novērtēt Barona ielu kā universālā dizaina piemēru pilsētvidē. Pēc apskates viņš atzina - ideja laba, bet izpildījums ir tālu no ideāla.
"Baidos ko teikt, jo pats strādāju pie līdzīgu projektu īstenošanas un zinu, cik daudz grūtību jāpārvar no idejas līdz realizācijai. Ideja ir skaidra, bet īstenošanas gaitā daudzi elementi pazaudējuši savu sākotnējo funkcionālo nozīmi. Nepietiek tikai sadalīt ielu tehniskajā zonā, gājēju zonā, velo zonā, ir jādomā par tās kopējo funkcionalitāti. Piemēram, sabiedriskā transporta pieturas.
Cilvēkiem ar kustību traucējumiem jābūt iespējai normāli izkāpt no tramvaja un iekāpt tajā vienā līmenī ar transporta grīdu. Tam būtu jāorganizē liela daļa ielas. Vēl viens jautājums – kur te ir invalīdu stāvvietas?
Pēc Eiropas standartiem, tām jābūt ne tālāk kā 50 metru no sabiedriska objekta. Šeit mēs stāvam pie centra sporta kvartāla, bet invalīdu stāvvietas es te neredzu. Un šeit pat ielas plānojuma risinājums ar bruģi neparedz izdalīt tādas zonas, kur invalīdi varētu ērti izkāpt no mašīnas," sacīja Čistijs.
Jau ziņots, ka viena no centrālajām galvaspilsētas ielām - Krišjāņa Barona iela - rekonstrēta pērn. Pēc būvdarbiem tika atklāti defekti, ko būvnieks SIA "Binders" solīja novērst par saviem līdzekļiem. Kopumā Barona ielas brauktuves remontdarbi izmaksājuši 2,6 miljonus eiro, bet ietves atjaunošanas darbi - 900 000 eiro.
