Viņš uzsvēra, ka ir pārāk liels risks, ka arī Latvijas austrumu robežu kādu dienu varētu sākt šķērsot nevis simti, bet tūkstoši cilvēku. Tādā gadījumā arī Latvija lūgs pārējās Eiropas Savienības (ES) palīdzību, līdzīgi kā to tagad dara Itālija un Grieķija. „Diemžēl nav runa ne par ko citu, kā vien Latvijas atbilstošām iespējām pieņemt šos cilvēkus,” teica Mežs.
Viņš arī noraidīja Nacionālās apvienības ideju lūgt Latvijai piemērot līdzīgu statusu kā Bulgārijai un Ungārijai, kuras varētu patvēruma meklētāju izmitināšanā piedalīties mazāk. Mežs pauda, ka Latvija diez vai gribētu būt Ungārijas vai Bulgārijas vietā, kuru teritoriju šobrīd šķērso tūkstošiem cilvēku, kas vēlas nokļūt attīstītajās Rietumu valstīs.
Politiķis Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības, kura iebilst patvēruma meklētāju uzņemšanai, sacīja, ka jau pats uzņemšanas princips ir ačgārns. Viņaprāt, ir nepareizi vienoties par 60 000 cilvēku uzņemšanu ES un tad domāt, kuras valstis ir gatavas uzņemt noteiktu skaitu cilvēku. Tāpat Dombrava izteica bažas, vai līdz ar kāda Sīrijas pilsoņa uzņemšanu nebūs jāuzņem vēl kādi 5-10 viņa ģimenes locekļi. Līdz ar to uzņemamo cilvēku skaits ir aptuvens.
Dombrava arī šaubījās, vai iebraucēji būs gatavi mācīties latviešu valodu, jo ir pieredze, ka migranti vai patvēruma meklētāji izvēlas krievu valodu kā ikdienas valodu. Tam piekrita arī Mežs, taču uzsvēra, ka līdz šim Latvijā galvenokārt ir iebraukuši cilvēku no bijušajām padomju valstīm. Sīrijas vai Eritrejas cilvēkiem krievu valoda būs nezināma, tāpēc viņi varētu būt gatavi pieņemt latviešu valodu un kultūru.
Ziņots, ka Latvijas valdība pirmdien vienojās divu gadu laikā uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji vienojušies, ka nākamajos gados Eiropas valstīs būs jāuzņem 60 000 bēgļu. No tiem 40 000 cilvēku jau ir nonākuši Grieķijā un Itālijā, un vēl 20 000 bēgļu Eiropa uzņems no nometnēm, kuras atrodas ārpus ES.
Taču ES līderi nevienojās par konkrētiem skaitļiem, cik bēgļu kurai valstij būtu jāuzņem. Līdz jūlija beigām par jau konkrētām tā saucamajām kvotām katrai valstij būs jāvienojas ES valstu iekšlietu ministriem.
Savukārt iepriekš tika apspriesta iecere par obligātajām bēgļu kvotām, paredzot, ka Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai - pat 1064. Virkne valstu, tostarp Latvijas valdība iebilda pret obligātajām bēgļu kvotām, uzsverot, ka bēgļi jāuzņem pēc brīvprātības principa.
