Par to finansējumu, kas pašlaik tiek piešķirts no valsts budžeta veselības aprūpei, Latvijā pacientiem nevar garantēt modernu ārstēšanu, pie kādas ir pieradusi sabiedrība Eiropā. Latvijā veselības aprūpe neesot bijusi un tagad nav valdības prioritāte, uzskata Gruntmanis, norādot uz nepietiekamo finansējumu.
Viņš gan atzīst – Latvijā veselības aprūpē ir ne tikai naudas problēmas, bet arī problēmas ar plānošanu. Piemēram, operācijas noteiktajās jomās veic cilvēki, kuriem ir pārāk maz prakses tajās.
Tāpat būtiska problēma esot universitātes slimnīcās, kas nesakārtotās kvotu sistēmas dēļ esot uz sabrukšanas robežas.
“Valsts nedod pietiekoši daudz kvotas savām – valsts universitātes slimnīcām. Tās tiek noplicinātas, nav pietiekoši līdzekļu. Nevar universitātes slimnīcās nodrošināt to, ka pa naktīm dežūrē pieredzējis reanimatologs, Dzemdību namā nevar nodrošināt, ka pa naktīm dežūrē pieredzējis ginekologs. Jo ambulatorā privātpraksē par dienu samaksā tikpat, cik par nakti, strādājot šo grūto darbu,” skaidro ārsts.
Ārsts skaidro, ka pašlaik valsts finansējums sadalīts starp privātajām un valsts, tostarp reģionālajām slimnīcām. Lai valsts slimnīcas pilnībā nenogrimtu, sistēma jāmaina.
Primāri visas kvotas vajadzētu paredzēt universitātes un reģionālajām slimnīcām. Un tikai gadījumā, ja šīs slimnīcas nespēj uzņemt visus pacientus, kvotas varētu piešķirt arī privātajām ārstniecības iestādēm, uzskata Gruntmanis.
Nespēju atrisināt daudzās problēmas šajā nozarē ārsts saista ar politiskās gribas trūkumu. Piemēram, veselības ministra amatu nekad nav ieņēmis koalīcijas partijas vadošais politiķis, bet vienmēr tajā nonāk kāds nozares profesionālis. Un tiklīdz rodas kādi sarežģījumi, tas cilvēks tiek nobīdīts no ministra amata, norāda Gruntmanis.
Kopumā raksturojot situāciju Latvijā, ārsts saka, ka esam sociāla sprādziena priekšā: nevienlīdzība radījusi cilvēkos neticību.
Ziņots, ka valdība 11.oktobrī deva zaļo gaismu jaunajam veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, ko valsts finansēs bez privāto apdrošinātāju piesaistes. Veselības ministrijā gan atzīst – sistēmas pamatprincips paliks jau esošais, proti valsts iepirks veselības pakalpojumus un tie būs nodrošināti visiem iedzīvotājiem.
Tāpat Veselības ministrijā, balstoties uz Pasaules Bankas veikto pētījumu, tiek strādāts pie slimnīcu tīkla sakārtošanas plāna. Izskanējis, ka reorganizācija varētu skart Cēsu, Dobeles, Kuldīgas, Tukuma, Preiļu, Līvānu un Krāslavas slimnīcas, kuras varētu reorganizēt par dienas stacionāriem. Ministrija gan sola, ka izmaiņas sagaidāmas agrākais 2019. gadā.
Tas satraukumu radījis Alūksnes iedzīvotājiem, kuri savākuši parakstus par veselības aprūpes pakalpojumu saglabāšanu pašreizējā līmenī pilsētā un sarīkojuši piketu pie Saeimas.
