Latvijā personas koda pirmo daļu veido cilvēka dzimšanas datums, mēnesis un gads. Plašā personas koda izmantojuma dēļ iespēja teju ikvienam redzēt cilvēka vecumu un dzimšanas datumu neapmierina daudzus. Pirmie pirms astoņiem gadiem sāka protestēt mediķi, kuru personas kods bija jānorāda gan sertifikātos, gan ārsta zīmogā. Aizpērn valdība šo kārtību mainīja, ārstiem ļaujot izmantot identifikatorus.
Tagad Iekšlietu ministrija rosina mainīt pašu personas koda piešķiršanas principu, lai tajā nebūtu dzimšanas datu. Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāja Marta Zvaune, līdzīgi pēdējos gados rīkojas arī citas valstis, kur personas kodi satur dzimšanas datus, piemēram, Šveice, Lietuva.
„Par personas koda maiņu īstenībā runā jau daudzus gadus, jo ļoti daudzi cilvēki ir neapmierināti, ka pēc koda var redzēt viņu vecumu, viņu dzimšanas datus. Vieni no lielākajiem protestētājiem bija mediķi, kuriem personas kods bija viņu profesionālajos zīmodziņos (..). Tāpat bija problēma ar naturalizētajām personām, kuru personas kodi tiek publicēti „Latvijas Vēstnesī”. Viņiem nepatika, ka bija visiem kļuva zināmi viņu personas dati. Tāpat vēl dažādas kategorijas. Personas kods tomēr ir daudz kur pieejams un pēc tā var izdarīt daudz dažādu secinājumu, kam nebūtu jābūt izšķirošai nozīmei,” skaidro Zvaune.
PMLP piedāvā no 2017.gada personas koda piešķiršanas principu pilnībā mainīt – jaundzimušajiem personas kodu bez dzimšanas datiem piešķirt automātiski, bet pārējiem, kas vēlas, ļaut bez maksas to nomainīt.
„Personas koda pirmā daļa vairs nesastāvētu no dzimšanas datiem, bet no sešu ciparu virknes, kas sākas ar „32”, lai tie nebūtu vienādi ar VID vai Uzņēmumu reģistra izsniegtajiem kodiem. Tāpat tie paliks vienpadsmit cipari ar defisi pa vidu,” skaidro juriste Marta Zvaune.
Šo risinājumu atbalsta arī par elektroniskās pārvaldes attīstību atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. „Šis jautājums ir saistīts ar fizisko personu datu aizsardzības prasībām, kas kļūst arvien stingrākas, tādēļ pašlaik vairs nav diskusijas par to, vai to vajag, bet kā to izdarīt pēc iespējas vienkāršāk un ar pēc iespējas mazāku ietekmi,” norāda valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Arnis Daugulis. Viņš gan vēl pirms dažiem gadiem „Dienas Biznesam” apšaubīja personas koda maiņas lietderību un vērtēja, ka informācijas sistēmu izmaiņām vajadzēs miljonus.
Tagad viņš vairs nav tik skeptisks un Iekšlietu ministrijas piedāvāto risinājumu vērtē kā veiksmīgu: „Ietekme uz informācijas sistēmām nenoliedzami būs, bet naudiskā izteiksmē šobrīd es nedomāju, ka tie būs miljoni. Vienas 11 ciparu kombinācijas nomaiņa uz citu 11 ciparu kombināciju nav ļoti sarežģītas un apjomīgas izmaiņas. (..) Bet personas kods tiek izmantots daudzos un dažādos procesos, un, mainoties personas kodam, visi šie procesi būs jāpārtestē. Tas būs darba apjoms.”
„Beidzot” – tā par personas koda maiņas ideju saka tiesībsargs Juris Jansons, kura birojs jau 2007.gadā ierosināja pārbaudi par personas kodiem ārstu dokumentos. „Tai jābūt personas brīvai izvēlei. Ja grib, lai personu identificējošie dati parādās publiskajā telpā, tad tā jau ir personas izvēle. Tā nepareizība bija tajā, ka valsts bija radījusi mehānismu, kur obligātā kārtā šie dzimšanas dati parādās. Tas nav pareizi. Tas ir vistiešākajā mērā saistīts ar privātās dzīves neaizskaramību,” norāda Jansons.
Personas koda maiņu un brīvo izvēli pozitīvi vērtē arī personas datu aizsardzības speciālists un uzņēmuma „E-sabiedrības risinājumi” valdes loceklis Māris Ruķers. Taču, viņaprāt, grozījumu galvenais mērķis ir pavisam cits: „Iepazīstoties ar likumprojektu, es tur redzu apslēptu pavisam citu ideju, proti –
Latvijas iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā ārvalstīs, būs obligāti jānorāda ārvalstīs piešķirtie identifikācijas numuri. Acīmredzot, tas ir tādēļ, lai varētu iegūt papildu informāciju par viņu ienākumiem un to, vai viņš Latvijā ir nomaksājis visus nodokļus.”
Grozījumu autore Iekšlietu ministrija to skaidro ar vajadzību nekļūdīgi identificēt personas, piemēram, pārrobežu strīdos, sodu izpildē un spriedumu atzīšanā.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina valdībā un Saeimā. Pārresoru koordinācijas centrā vērš uzmanību, ka vēl jāizvērtē, kā personas kodu maiņa ietekmēs banku, apdrošinātāju, ceļojumu aģentūru un citu uzņēmēju datu bāzu darbību, pielāgojot tās jaunajām prasībām.
