Aizkraukles bērnudārza “Zīlīte” vecāki, novērojot savu bērnu uzvedības izmaiņas, slepus bija veikuši bērnudārza nodarbību audioierakstu, pēc to izvērtēšanas no darba uz laiku atstādinātas grupiņas abas audzinātājas un arī auklīte. Latvijas Radio raidījums “Ģimenes studija” devās uz Aizkraukli, lai uzklausītu konfliktā iesaistītās puses.
Studijā notikušo izvērtē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Krastiņa, centra “Dardedze” valdes pārstāve Laila Balode, Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sarmīte Joma.
Raidījumā anonīmi runā kāda bērnudārza "Zīlīte" grupiņas mamma. Viņa stāsta, ka bērnam bija liela pretestība, bailes no audzinātājām. Ģimenē sapratuši, ka problēma rodama dārziņā. Mamma sava bērna uzvedībā novērojusi neiecietību, vakara stresus, nevēlēšanos apmeklēt dārziņu. Jau pirmajā vecāku sapulcē vecāki jutuši vadošās audzinātājas agresiju, uzbrūkošus žestus un attieksmi.
"Vecāki jautāja audzinātājai par bērnu sūdzībām, bet īstu atbildi un risinājumu nesaņēma, teica, ka vadītāja runāšot ar audzinātājām. Kad situācija nemainījās, vecāki veica ierakstus."
Mamma stāsta, ka sākotnēji gribējusi bērnu pārlikt citā dārziņā, tad nolēmusi, ka tas būs stress bērnam. Vecāku lūgums ir izvērtēt audzinātāju darbu. Tagad dārziņā strādā jaunas meitenes, bet bērna uzvedība nav ļoti izmainījusies, bērns baidās uzticēties.
"Notikušais bērnudārza grupiņu pārvērtis par “ieskrienamo kambari” ar hiperaprūpi. Problēma arī tā, ka mazpilsētā viens otru pazīst.
Šīs notikums jau ir skāris vecāku amatus. Iepriekšējo audzēkņu vecāki un bērnudārzs ir sasparojušies pret konfliktā iesaistītajiem vecākiem.
Esam domājuši, vai to vajadzēja sākt. Vajadzēja paņemt mantas un aiziet,“ saka mamma, kura vēlējās palikt anonīma.
Pēc slepeno Aizkraukles bērnudārza ‘’Zīlīte’’ audzinātāju audioierakstu izvērtēšanas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija secinājusi, ka materiālā parādās emocionālās vardarbības pazīmes pret bērniem. Situācijas izvērtēšanai Aizkrauklē notika pārbaude divu dienu garumā, veica pārrunas ar vecākiem un pirmsskolas darbiniekiem. Inga Krastiņa saka, ka šobrīd Aizkrauklē nerunā par problēmu, bet vajadzētu runāt par stingrību un vardarbību. Problēma arī tā, ka bērnudārzā ilgstoši ir vadītājas vietas aizstājēja, kas paralēli ir logopēde un metodiķe, bet tas neatbrīvo no atbildības.
Laila Balode uzsaka vecākus, kuri sākuši rīkoties. Vēl ir jāizmeklē, kāda loma šajā notikumā ir katram iesaistītajam.
Sarmīte Joma uzskata, ka vecākiem ir jāatrod laiks, lai runātu ar audzinātājiem. Normatīvais regulējums nosaka kārtības noteikumus, kā notiek situācijas risināšana – vecāki runā ar personālu, tad ar vietējo izglītības pārvaldi, tad tālāk.
Ieraksta veikšana ir ārkārtas metode, kas pieļaujama, ja izmēģināti visi ceļi. Ja ir bijuši mēģinājumi pārraudzīt situāciju, bet nesekmīgi, tad to var izmantot.
Inga Krastiņa skaidro, ka tikai pēc audioieraksta notikušo nevērtē, ir sarunas ar iesaistītajiem cilvēkiem, vērtē informācijas kopumu. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija apstiprinājusi emocionālās vardarbības pazīmes Aizkraukles bērnudārza ‘’Zīlīte’’ atsevišķu darbinieku attieksmē pret bērniem. Konkrētās audzinātājas uz administratīvās lietas izskatīšanas laiku no darba ir atstādinātas.
Bērnudārza vadība audzinātāju rīcību skaidro ar pārslodzi un izdegšanu.
Savukārt pašvaldība sola veidot pastāvīgu speciālistu atbalsta komandu bērnudārza personālam un bērniem.
"Izglītības iestādē ir jāizstrādā disciplinēšanas metodes – kāda ir pakāpenība un sekas, izolēšana ir viena no disciplinēšanas metodēm," skaidro Laila Balode. Ir situācijas, kad pirmsskolas izglītības iestādē pedagogs var pacelt balsi, tad to nevērtēs kā vardarbību. Ja pedagogs to dara regulāri, tad tas ir citādi vērtējams.
Inga Krastiņa saka, ka robeža, kura norāda, vai tā bija emocionālā vardarbība vai ne, ir ļoti trausla, un situāciju turpina izvērtēt.
Aizkrauklē šobrīd ir atstādināta audzinātāja, auklīte, arī pirmsskolas vadītājas vietas izpildītāja.
Vai sodīts darbinieks var turpināt stādāt? Likums nosaka, ka darbinieku atstādina līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums - izbeigta lietvedība vai tiks uzlikts sods. Iestādes vadītājs izvērtē, vai var turpināt darbu. Ja nevar vienoties, iestādes vadītāja un darbinieka strīdu izšķir tiesa. Ja darbiniece piesakās darbā citā izglītības iestādē, tās vadītājam, pirms pieņemt darbā jauno darbinieku, jāprasa informācija sodu reģistrā un iepriekšējā darbavietā. Praksē novērots, ka šos cilvēkus pieņem darbā, jo kadru jautājums ir sāpīgs.
Eksperti mudina vecākus vienmēr rīkoties, ja ir aizdomas, jo Aizkraukle nav izņēmuma gadījums, bet gan vienkārši izskanējis skaļāk. Vardarbība pret bērniem ir aktuāla visā Latvijā. Inspekcija saņem 40 līdz 50 sūdzības gadā par pirmsskolas izglītības iestādēm.
Ja vecākiem ir sūdzības par izglītības iestāžu darbu, viņi var dažādās iestādēs vērsties arī anonīmi.
