Pusdiena

Pusdiena 18.08.2017

Pusdiena

Vācijā kritizē Šrēderu, kurš kļūs par „Rosņeftj” direktoru padomes locekli

Eksperti: Pašvaldību savienība vietvaras prot aizstāvēt, bet pietrūkst paškritikas

Eksperti: Pašvaldību savienība vietvaras prot aizstāvēt, bet pietrūkst paškritikas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) galvenais mērķis ir pārstāvēt pašvaldību intereses valsts pārvaldē. Biedrības vadība ilgstoši bijusi Zaļo un Zemnieku savienības rokās, jo gan tās valdes priekšsēdis, gan abi vietnieki pārstāv šo politisko spēku. Eksperti spriež, ka pašvaldību savienība vietvaras prot aizstāvēt, bet pietrūkst paškritikas

Kārtējā kongresā piektdien, 18.augustā, Latvijas Pašvaldību savienībai, visticamāk, mainīsies vadība. Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Ventspils novada domē Andris Jaunsleinis Pašvaldību savienību vada jau 23 gadus. Viņš paziņojis, ka uz šo amatu vairs nekandidēs. Tomēr pašvaldību organizācijas stūre arvien būs Zemnieku savienības rokās, jo par Jaunsleiņa pēcteci vienīgais piekritis kļūt Auces novada mērs Gints Kaminskis. Citas pašvaldības viņu šajā amatā atbalsta.

Pašvaldību savienībā apvienojušās 118 no 119 Latvijas pašvaldībām, to vidū arī deviņas republikas nozīmes pilsētas.

Atšķirībā no Rīgas, kas pusotru gadu pēc izstāšanās atkal kļuva par savienības biedri, Krāslavas novads bijis spītīgāks. Nu jau vairāk nekā piecus gadus pašvaldība nav savienībā. Neko neesot zaudējuši, saka Krāslavas vicemērs Aleksandrs Jevtušoks no Zaļo un Zemnieku savienības.

Viņš norāda, ka Pašvaldību savienība nerisina visus jautājumus, kurus tai vajadzētu risināt.

Pašvaldību savienības grūtības objektīvi saistāmas ar to, ka laika gaitā pašas pašvaldības ir kļuvušas ļoti atšķirīgas ar dažādām interesēm,

secina politikas apskatnieks žurnālists Māris Zanders.

Viņš norāda, ka lielajām jumta organizācijām jāmeklē kompromiss, kas būtu pieņemams visiem biedriem, rezultātā var rasties iespaids, ka tās kļuva izplūdušas un neizlēmīgas un pamazām zaudē ietekmes pozīcijas, salīdzinot ar precīzāk tēmētām pašvaldību organizācijām, piemēram, Lielo pilsētu asociāciju.

Publiskā sektora uzraugošās institūcijas, piemēram, Valsts kontrole vai Konkurences padome, gan arvien skaļāk runā par pašvaldību pārāk izteikto lobiju Saeimā un valdībā. Tādējādi vietvaras kontrolēt kļūst arvien grūtāk, jo jebkuri stingrāki noteikumi paliek likumdevēja atvilktnēs.

Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas asociētā profesore Iveta Reinholde uzskata, ka Pašvaldību savienība savu lomu politikas veidošanā ir nostiprinājusi. Tikmēr novārtā palicis jautājums, cik lietderīgi publisko naudu tērē pašvaldības.

Reinholde pauda, ka Valsts kontrole ik pa laikam norāda, ka pašvaldībām jāsakārto savu finanšu vadību un jāpiedomā, kā tērēt resursus, un Pašvaldību savienībai šajā diskusijā par resursu tērēšanu būtu jābūt aktīvākai.  

Tomēr maz ticams, ka Pašvaldību savienības vadības maiņa šos jautājumus kā ietekmēs. Kandidāts Gints Kaminskis ļoti vispārīgi sevi prezentējis kā kompromisu meklētāju, kam jāpārstāv gan lielo pilsētu, gan novadu intereses.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti