Panorāma

Rīgā aizturēta liela nelegālo cigarešu krava

Panorāma

Iniciatīvu par atklātām prezidenta vēlēšanām pieņem izvērtēšanai

Precizēs priekšlikumus enerģētikas politikai

Eksperti līdzšinējo Latvijas enerģētikas politiku sauc par haosu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Valsts prezidenta paspārnē esošās Enerģētikas drošības komisijas eksperti, tiekoties ar prezidentu Raimondu Vējoni, asi kritizējuši līdzšinējo enerģētikas politiku Latvijā. Ekspertu ieteikumi tās uzlabošanai gan būs zināmi tikai nākamā gada sākumā, jo prezidents devis komisijai divus mēnešus laika priekšlikumu uzlabošanai.

Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas veidotā enerģētikas drošības komisija ir darbojusies jau pusotru gadu. Trešdien, 29.novembrī, tā prezidentu iepazīstināja ne vien ar līdzšinējās situācijas izvērtējumu, bet arī saviem priekšlikumiem turpmākajai valsts enerģētikas politikai. Vējonis tos uzklausīja un aicināja vēl pilnveidot.

Haoss – tā īsumā eksperti komentē Latvijas enerģētikas politiku visā laikā posmā pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

“27 gadu laikā Latvijā ir bijuši 36 par nozari atbildīgie ministri,” atgādina enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš. “Tās summas, ko mēs esam maksājuši tajā tā sauktajā iepirkumā ir šokējošas,” piebilst komisijas vadītājs Juris Ozoliņš, uzsverot –

tikai trešā daļa no summas, ko ik mēnesi par elektrību piemaksā iedzīvotāji, aizgājusi zaļās enerģijas ražotāju atbalstam.

“Pārējā daļa ir aizgājusi ļoti īpatnējā veidā. Kā izrādās, arī iespējama piedalīšanās Visaginas atomelektrostacijas celtniecībā,” stāsta Ozoliņš.

Savukārt Latvijas ieguldījums atjaunojamās enerģijas ražošanā, lai arī līdzvērtīgs Lietuvai un Igaunijai, izrādījies tieši divreiz mazāk efektīvs, jo izvēlēts atbalstīt dārgākās zaļās enerģijas – biogāzes ražošanu. “Kas ir ļoti atšķirīgs no tā, kāda struktūra ir Lietuvā un Igaunijā, kur ir lētākie veidi – saules un vēja enerģija,” skaidro Ozoliņš, piebilstot, ka situāciju šobrīd nav iespējams mainīt. “Diemžēl nē, jo tās ir likumdošanas sekas, nevis kaut kādas līgumattiecības,” viņš saka.

Pamatīgas diskusijas izraisījusi ziņa, ka viens no komisijas priekšlikumiem prezidentam varētu būt jauns atbalsta maksājums enerģijas ražotājiem, kas medijos jau nodēvēts par OIK2. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) paudis – Latvija to nevar atļauties.

Tikmēr prezidenta pārstāvis Jānis Siksnis norādījis, ka grūti ir spriest par tālākajiem soļiem un prezidents gaida piedāvājumu.

Jautāts, vai ir nepieciešams vēl kāds maksājums, Āboltiņš atbild: “Kaut kāds atbalsts būs nepieciešams. Mēs strādājam pie scenārijiem, kā to varētu atrisināt, lai tas būtu pēc iespējas mazāk sāpīgi patērētājiem. Mums ir idejas, kā to izdarīt.”

To, kādi varētu būt patērētājiem nesāpīgi atbalsta veidi enerģijas ražotājiem, komisija varēs diskutēt līdz janvāra beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti