Dienas ziņas

Jauno žurnālistu apmācības Lazdonā

Dienas ziņas

Balvos izveido āra bibliotēku

Eksperti: ASV un Krievijas attiecības nonākušas kritiskā situācijā

Eksperti: ASV un Krievijas attiecības nonākušas kritiskā situācijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Attiecībās starp Krieviju un Rietumvalstīm ne tuvu nav tā ideālisma, kas reiz ļāva cerēt uz plašu stratēģisko partnerību. Attiecību plaisa turpina padziļināties un jāsāk domāt par to, kā nepieļaut situācijas tālāku saasināšanos militāri politiskā līmenī. Tā Rīgā notikušajā “Baltijas foruma” ekspertu diskusijā sestdien uzsvēra bijušie un esošie lielvalstu politiķi un diplomāti. Lai gan attiecību normalizēšanā ieinteresētas abas puses, priekšnoteikumi sadarbības atjaunošanai aizvien ir grūti pārvarami. 

To, ka šobrīd situācija starp Rietumvalstīm, īpaši ASV, un Krieviju ir sliktas, uzsvēra daudzi “Baltijas foruma”  dalībnieki. Viens no tiem – pēdējais ASV vēstnieks padomju savienībā Džeks Metloks, kurš atzina, ka daudziem abās pusēs pašreizējā situācija atgādina auksto karu. Viņš gan aicināja neaizmirst šī perioda galvenos secinājumus.

"Mēs esam aizmirsuši pamata principu, kas mums ļāva pabeigt auksto karu," uzsvēra Metloks. "Prezidents Reigans un ģenerālsekretārs Gorbočovs atzina – kodolkarš nevar tikt uzvarēts un nedrīkst tikt izcīnīts. Tas nozīmē, ka starp mūsu valstīm nedrīkst būt kara. Viņi atzina kodolieroču samazināšanas nepieciešamību. Šī atbildība bija starp PSRS un ASV un tagad tā ir starp ASV un Krieviju."

Situācijas saasināšanos politiski militāro attiecību jomā kā negatīvu faktoru uzsvēra arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs, bijušais Krievijas transporta ministrs Igors Levitins. Viņš arī uzsvēra, ka NATO un Eiropas Savienības (ES) ģeogrāfiska paplašināšana Krievijas ieskatā bijusi kļūda. Tāpat kā ES virzītā Austrumu partnerība. Turklāt Rietumiem Krievija esot jāpieņem tāda, kāda tā ir.

"Man ļoti patika mūsu amerikāņu kolēģa noslēguma runa, kurš teica – jāstrādā ar to Krieviju, kāda tā ir, nevis ar tādu, kādu to vēlamies redzēt," teica Levitins. "Mums katram ir sava kārtība, un savas tradīcijas. Tomēr pats galvenais – jānovērš militāri politiskais saasinājums. Biznesa attiecības cieš, pieaug saspīlējums politiski militārajās attiecībās. Tāpēc ekspertiem jāiesaka politiķiem tie mehānismi, kas ļautu panākt izeju no šīs situācijas."

Esošā situācija pušu starpā neapmierina arī Latvijas Ārlietu ministriju, tomēr tajā uzsver, kamēr Krievija aktīvi līdzdarbojas Ukrainas konfliktā un atbalsta separātistus Gruzijā un Moldovā, priekšnosacījumi attiecību atjaunošanai ir vāji.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs atzina, ka pašlaik nav pamata cerēt uz pilnu stratēģisko partnerību, par kādu tika sapņots pirms 10-15 gadiem. "Sankciju politika turpinās, bet mēs nedzīvojam uz dažādām planētām," viņš teica. "Es pieminēju kopējo Daugavas baseinu un tas ir nožēlojami, ka pat šādos jautājumos, kuros ir jāsadarbojas, mums neizdodas atrast attīstību ne ar Krieviju ne Baltkrieviju."

“Baltijas foruma” rīkotās ekspertu diskusijas šogad notika divdesmito un pēdējo reizi. Nākotnē šo sadarbības formātu pārņems ASV bāzētā “Atlantijas padome” un Latvijas domnīca “Certus”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti