Pusdiena

NEPLP nekomentē iespējamo Latvijas Radio valdes locekļu kandidātu vārdus

Pusdiena

Ministri atbalsta Kultūrkapitāla fonda budžeta sasaisti ar nodokļiem

Politiķi pamet partijas, jo Latvijā tās ir īpaši vājas, norāda politoloģe

Eksperte: Politiķi pamet partijas, jo Latvijā tās ir īpaši vājas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pusgadu pēc pašvaldību vēlēšanām virknē domju ievēlētie deputāti lēmuši pamest politiskos spēkus, no kuru sarakstiem tie domē tika. Turklāt aizgājēji ir gan opozīcijas deputāti, kas vēlāk balso atbilstoši varas vēlmēm, gan domju vadītāji. Politoloģe Iveta Kažoka vērtē, ka domnieku “staigāšana pa partijām” vai izvēle kļūt par neatkarīgajiem deputātiem nav nekas unikāls. Tā galvenais iemesls ir partiju vājums.

Kopš pagājušās nedēļas Ķekavas domes priekšsēdētāja Viktorija Baire vairs nav Jaunās konservatīvās partijas biedru rindās. Viņas statuss šajā ziņā ir divējāds – izstājusies un izslēgta reizē. Nevienprātību partijā radījusi viņas rīcība, par padomnieku bez konkursa pieņemot medijos apšaubītu uzņēmēju. Baire gan norāda, ka padomnieks un biroja cilvēki ir uzticamības personas, ko mērs drīkst iecelt amatos bez konkursa.

“Šajā gadījumā es uzskatu, ka šī ir maldīga interpretācija. Padomnieks ir amats, kurā man nepieciešama gan profesionāla palīdzība, gan man ir jāuzticas,” norāda Baire, piebilstot, ka patlaban Ķekavas domē viss ir stabili.

Baire apgalvo, ka labprāt turpinātu darbu kā no partijām neatkarīga domes priekšsēdētāja.

Kā neatkarīgs deputāts Rīgas domē nu jau teju divus mēnešus strādā deputāts Oskars Putniņš. Viņš aizgāja no opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības un partijas “Latvijas attīstībai” apvienotās frakcijas.

“Galvenais iemesls bija tas, ka man nepatika lasīt par to, ka es esmu azartspēļu atbalstītājs, jo mūsu frakcija balsoja pret azartspēļu zāļu slēgšanu. Bet, protams, bija arī citi iemesli. Piemēram, kopdzīves likums, kuru virzīja partijas vadītājs Juris Pūce un kas, manuprāt, neatbilst tam, kas Latvijai šobrīd būtu vajadzīgs,” pauda Putniņš.

Putniņš teic, ka ambīciju kandidēt Saeimas vēlēšanās viņam nav. Arī ar Rīgas varas partijām “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai” viņam neesot pa ceļam.

Politoloģe Iveta Kažoka skaidro, ka politiskās staigāšanas ir visdažādākās – daļa aiziet paši, citus izslēdz, vēl kāds no partijas tikai startējis vēlēšanās, bet biedrs nav bijis. Kā galveno iemeslu tam Kažoka min īpašo partiju vājumu. Latvijas vēlēšanu sistēma būvēta tā, ka tikai partijas var startēt vēlēšanās.

“Vienlaikus nav doti līdzekļi, lai partijas varētu augt un profesionāli veikt savus pienākumus. Līdz ar to partijām ir monopols uz varu, taču gandrīz visas no tām ir ļoti, ļoti vājas organizācijas un no kurām ir viegli aiziet, neko nezaudējot no reputācijas vai citādā veidā,” sacīja Kažoka.

Turklāt politisko partiju reputācija Latvijā ir tik zema, ka biedru rindas ir šķidras, politiskā konkurence vienā partijā ir zema, tādējādi pieņemts tiek katrs pretimnācējs. Savukārt drīz pēc vēlēšanām sākas iekšēji kašķi, atklājas ideoloģiskas pretrunas uzskatos, kādam nepatīk finansējuma piesaiste, bet vēl daļa paši kļūst par naudas vai, pareizāk sakot, korupcijas upuriem, jo citas partijas tos vienkārši pārpērk ar amatiem vai pat naudu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti