Pēc viņa teiktā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pašlaik īsteno elektroniskā paraksta un identifikācijas risinājumu modernizācijas projektu. Tajā plānots būtiski pilnveidot tehnisko risinājumu, lai nodrošinātu daudz ērtāku eID kartes lietošanu datoros un mobilajās ierīcēs.
"Viens no virzieniem, par ko ir bijusi diskusija un arī meklēts risinājums, ir – nodrošināt iedzīvotāju identifikāciju jau mobilajos risinājumos. Mēs saprotam, ka šobrīd tehnoloģijas mūs virza uz mobilitāti. Klasiskais galda dators varbūt lielākajam vairumam vairs ir tikai darbā. Līdz ar to ir nepieciešams, lai šis risinājums būtu spējīgs darboties arī mobilajā vidē," skaidroja VARAM pārstāvis.
Viņš norādīja, ka plānotais risinājums ir – līdz ar eID kartes izsniegšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsniegtu arī mobilo sertifikātu, ar kuru persona varētu apliecināt sevi mobilajās ierīcēs.
VARAM pārstāvis atzīmēja, ka no 2022.gada eID iecerēts padarīt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Līdz šim šīs kartes izsniegtas aptuveni 700 000 Latvijas iedzīvotājiem.
"Esam tikuši jau krietnā pusē ar karšu izsniegšanu un redzam, ka līdz 2022. gadam, kad šī karte kļūtu par obligātu dokumentu, varam paspēt sagatavot sabiedrību un paspēt izsniegt arī atlikušajiem iedzīvotājiem šīs kartes," klāstīja ministrijas pārstāvis.
LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine piebilda, ka salīdzinājumam, piemēram, 2013.gada oktobrī eID karte dokumentu parakstīšanai izmantota 10 858 reižu, bet šā gada oktobrī – 61 000 reižu. Kopumā pērn eID karte dokumentu parakstīšanai lietota vairāk nekā pusmiljons reižu.
"Varēja būt krietni vairāk. Tas ir nenoliedzami. Tomēr jāatceras, ka eID karte un e-komponente tajā ir tikai rīks, tāpat kā pildspalva. Bet mums ir vajadzīgi šie pielietojumi. Ja nav pielietojumu, cilvēki neredz vajadzību izmantot vai pat saņemt eID karti. Savukārt pakalpojumu sniedzēji, redzot, ka varbūt ir nepietiekams lietotāju skaits, arī neveido pakalpojumus, kuros ērti un saprotami šī karte būtu nepieciešama," skaidroja LVRTC pārstāve.
Viņa uzsvēra, ka līdz šim nav skaidri nodefinēts, kādi pakalpojumi ir saņemami ar banku autentifikācijas palīdzību un tas, "kuri ir tie kritiskie pakalpojumi, kuriem tomēr būtu jābūt identitātes apliecināšanai virtuālajā vidē tādā pašā līmenī, kā mēs to daram klātienē, uzrādot pasi vai eID karti".
