Ministrija nepiekāpjas – darba nespējas lapas tikai elektroniski
„Ir punkti, kur panākta vienošanās, kur ir iespējams kompromiss, un ir punkti, kur tas nav iespējams,” tā pēc trešdien, 2.novembrī, notikušās tikšanās ar ģimenes ārstu asociācijām norāda Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners.
Vienošanās panākta par to, ka no 1.decembra e-receptes būs tikai pilotprojektā, kas nozīmē – būs gan elektroniskās, gan papīra receptes. Tāpat darbnespējas lapās pēc pacienta pieprasījuma varētu neuzrādīt viņa diagnozi.
“Ministrijas piedāvājums, pie kā mēs arī paliksim, ka ar 1.decembri obligāti tiks ieviestas elektroniskās darbnespējas lapas," norāda Ketners.
"Acīmredzot tas nozīmēs, ka daži pacienti, kuru dakteri nepiekritīs izsniegt darbnespējas lapas, būs spiesti meklēt citus risinājumus darbnespējas lapu saņemšanai,” saka Ketners.
Ārsti: Ministrija neizpildīja savu darbu
Pagaidām no 4000 ārstu, kas var izrakstīt darbnespējas lapas, līgumu slēgšanas procesā par e-veselības lietošanu ir tikai aptuveni ceturtā daļa. No ģimenes ārstiem tikai aptuveni pussimts ārstu ir parakstījuši līgumus.
Ģimenes ārsti joprojām uzskata, ka no 1.decembra pilotprojektā vajadzētu testēt arī elektroniskās darbnespējas lapas. Tas nozīmētu grozīt Ministru kabineta noteikumus, no kuriem izriet, ka 1.decembrī izzudīs papīra darbnespējas lapas un visi ārsti pāries tikai uz elektroniskajām lapām.
„Mēs esam gatavi pilotēt, un tā nav nekāda sabotāža tāpēc, ka mēs negribam kaut ko. Mēs esam gatavi sākt e-veselību, tikai sāksim ar pilotprojektu, tā kā tas ir bijis jebkurā Eiropas valstī,” saka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Viņa atgādina, ka pērn decembrī, atliekot e-veselības ieviešanu uz gadu, Ministru kabinets protokolā ierakstīja, ka līdz 1.novembrim jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par elektronisko darbnespējas lapu ieviešanas pilotprojekta īstenošanu.
Taču tāda nav, jo pilotprojekta jau arī nav bijis, uzsver Veide.
„Tālāk mēs gaidīsim – varbūt Veselības ministrija vēl pārdomās un uz Ministru kabinetu sniegs piedāvājumu par e-veselības pilotprojektēšanu ne tikai e-receptēm, bet arī darbnespējas lapām. Ja tā nebūs, iesim uz Ministru kabinetu un tur skaidrosim ministriem, kāda ir situācija. Pilotprojekta nav bijis – viņu pirms gada dotais uzdevums Veselības ministrijai nav izpildīts,” uzsver Veide.
Daži gados vecāki ārsti pamet darbu
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija uzskata, ka elektroniskās darbnespējas lapas vispirms jāizmēģina pilotprojektā.
„Mēs vienkārši nezinām, kur rakstīt, kā rakstīt, vai šī programma ir gatava. Mēs neesam apmācīti,” norāda Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
Viņa skaidro, ka ne visi ārsti ir pieraduši strādāt elektroniskajā vidē. Līdz ar to, šādā veidā uzsākot e-veselības projektu, paredzams stress, un Kozlovska pieļauj domu, ka daļa pensijas vecuma ārstu varētu arī aiziet no darba.
Piemēram, Valmieras daktere Iveta Verovkina uzskata, ka līdz ar e-veselības ieviešanu laiks, ko veltīt pacientam, samazināsies, būs jāpaspēj visu savadīt elektroniskajā sistēmā, stundas laikā varēs pieņemt tikai divus pacientus. Savu darba stilu viņa negrib mainīt, tāpēc iesniegusi atlūgumu.
Līdz ar dienu, kad darbnespējas lapas obligāti jāsāk izsniegt elektroniski, 1.decembri, daktere Iveta Verovkina dosies pensijā.
Ārsta sertifikāti gan spēkā līdz 2020.gadam un ārste darbu arī gribētu turpināt.
“Nu es 60 pāri gados nevaru, es negribu savu stilu izmainīt, jo man ir ļoti svarīgs kontakts ar pacientu,” saka Verovkina.
Jau šobrīd ir darbi, ko ģimenes ārsti veic elektroniski, piemēram, CSDD datubāzē ievada medicīniskās izziņas, bet arī šī sistēma reizēm nedarbojas pat visu dienu. Tāpat Iveta Verovkina teic, ka ik pa laikam ir elektrības pārrāvumi, kas, ieviešot jauno sistēmu, ārsta darbu ne tikai apgrūtinātu, bet pilnībā pārtrauktu.
Ģimenes ārsti joprojām arī šaubās par to, kā strādā e-veselības sistēma – bažas ir par to, ka elektronisko darbnespējas lapas izrakstīšana var aizņemt vairākas minūtes. Par to viņi pārliecinājušies oktobra sākumā notikušā sistēmas testēšanā Nacionālajā veselības dienestā. Jaunnedēļ Nacionālais veselības dienests plāno rīkot atkārtotu testēšanu.
“Mums grib uzspiest brāķi”
“Tā ir šantāža savā veidā, mums grib uzspiest brāķi par katru cenu. Es saprotu arī iemeslu, iemesls ir deviņos gados iztērētie 11 miljoni eiro par e-veselības programmu, kuru grib pēkšņi pusotrā mēnesī sakārtot, kas nav darīts deviņu gadu laikā,” saka Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
“Bet par to nav atbildīgi ģimenes ārsti, piedodiet, par to ir atbildīga Veselības ministrija,” uzsver Kozlovska.
Elektronisko sistēmu ārsti redz ne tikai kā laika kavēkli, tas ir arī nopietns finanšu ieguldījums – nepieciešams labs tehniskais nodrošinājums. Valmieras ģimenes ārste Dace Harasimjuka elektroniski sagatavo un pēc tam izdrukā receptes jau trīs gadus un teic, ka elektroniskā sistēma vienam datoram izmaksā aptuveni 800 eiro. Tiesa gan, brīžos, kad ārstei darba vairāk, viņa receptes raksta ar roku, jo tā ir ātrāk.
“Mums ir vairākiem ārstiem šīs sistēmas, dažādas. Kopumā, ja nemaldos, ir kādas četras vai piecas dažādas. Bet tas, ko šobrīd ministrija piedāvā, es saprotu, ka tas ir savā veidā ļoti nesagatavots modelis. Man liekas, ka tā svarīgākā lieta ir, ka ļoti atklāti ir visas pacientu diagnozes, mums nav absolūti nekādas datu aizsardzības,” savas bažas pauž Harasimjuka.
Viena no problēmām, kas saistās ar jaunās sistēmas ieviešanu, ir arī ierobežojumi, kas attiecas uz medmāsām - viņām pieejas jaunajai sistēmai nebūs un darbnespējas lapas tāpat kā receptes valsts kompensējamajiem medikamentiem izrakstīt nedrīkstēs, kaut gan šobrīd medmāsa šos pienākumus veic.
