Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Māris Konovaļčiks skolēnus sagaida, tērpies formastērpā. Tas disciplinējot, īpaši bērnus, kuri izrāda lielu interesi par to, kas viņam mugurā. "Kurš ir valsts prezidents un bruņoto spēku pavēlnieks? Ko atzīmē 11. novembrī?" vēsturnieks jautā bērniem.
Atbildes bērni rod atraktīvā veidā – dažādās sacensībās. Uzdevumi ir piepildīt ložmetēja patronu lenti ar tukšām čaulītēm, piepumpēties ar bruņu cepuri galvā, izmēģināt godasardzes soli pie Brīvības pieminekļa.
Konovaļčiks uzskata, ka muzejā veicina patriotismu, izpratni par Latvijas armiju gan vēsturiskā kontekstā, gan mūsdienu armiju. Lai bērniem rastos pirmais iespaids, kāpēc vajadzīga armija, ko tā dara, ka ir jāaizstāv sava valsts. Tāpat arī par karavīru grūto apmācību treniņos.
Līdzīgi savas šaušanas prasmes pārbauda arī topošie policisti. Skolēni izmēģina, kā ir šaut ar elektronisko pistoli, kam galā pielikts sensors. Dators parāda ne vien rezultātu, bet arī to, cik daudz trīc rokas.
Latvijai savulaik bija vislabāk paēdinātā armija pasaulē. Tādēļ nākamais uzdevums bērniem ir sarēķināt, cik kaloriju bija karavīru pusdienās. Lai noskaidrotu, no kā ēdieni pagatavoti, skolēniem jāliek lietā loģiskā domāšana, aprēķinot gan speķa, gan miežu putraimu devumu.
Nodarbības beigās katrs saņem baltu cimdu pāri un iespēju pieskarties dzīvai vēsturei. Paturēt rokā Lāčplēša kara ordeni. Valentīna Dzērviņa apbalvojumu rokās patur ceturtās klases audzēknis Samuels Semeiks.
"Es nekad nebiju rokās turējis ordeni. Bišķi pasmags bija...," saka zēns. "Varējam izmēģināt pašaut.. Diezgan grūti nospiest gaili. Un trāpīt .. vēl bija interesanti klausīties par ordeņiem."
Pieprasījums pēc izglītojošām vēstures nodarbībām Kara muzejā pieaug pirms valsts svētkiem. Īpaši čakli šo iespēju izmantojot Rīgas skolas. Muzejā ir iespēja redzēt praktiskas darbības, ko skolā nodrošināt nav iespējams. Parādīt gan īstu šauteni, gan ķiveri.
