Par darbībām, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu Krimināllikumā ir paredzēta atbildība, un šādus nodarījumu izmeklēšana ir Drošības policijas kompetencē. Otrdienas akcijā plakātos tika gan pausti apgalvojumi, ka notiek genocīds pret baltajām tautām, gan pieprasīts apturēt islāmu, gan uzsaukts „Eiropu – eiropiešiem, Āfriku – afrikāņiem,” gan citēti amerikāņu balto nacionālistu ideologa Deivida Leina „14 vārdi”- kredo, ko pārņēmuši neonacisti.
Krimināllikumā paredzēta atbildība par darbībām, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu. Latvijā līdz šim bijuši gadījumi, kad cilvēki ir notiesāti pēc šie pantiem.
Drošības policija vēl pirms pasākuma pauda bažas, ka pēc piketa pret Latviju naidīgi noskaņoti masu mediji varētu atspoguļot kā valsti, kurā atdzimst fašisms vai radikālais nacionālisms. Drošības policija solīja sekot līdzi pasākuma gaitai, lai nebūtu kādas provokācijas.
Nu Drošības policija pauž, ka protesta laikā izmantoto dažu plakātu saturs ir vērtējams pretrunīgi. Vienlaikus tā nav sākusi nevienu kriminālprocesu saistībā ar protesta akcijā izmantotajos plakātos ietvertajiem saukļiem.
Tāpat Drošības policija nav saņēmusi iesniegumu ar lūgumu izvērtēt protesta akcijā izmantotos plakātus.
Tikmēr cilvēktiesību eksperts Artūrs Kučs, apskatījies fotogalerijas no piketa, secina, ka pamats pārbaudei būtu: „Ir tādi [plakāti], kas diezgan tuvu naida kurināšanai. Tā ka es teiktu, ka tādai pārbaudei un detalizētai izmeklēšanai būtu pamats. Vismaz jautāt, kāds bija mērķis plakātiem, kur, piemēram, norādīts tieši uz melnas ādas krāsas bēgļiem, lai gan mēs zinām, ka viņi ir ļoti dažādi. Tur tā robeža ir diezgan tuvu.”
Eksperts gan arī norāda, ka "jebkurā demokrātiskā valstī sabiedrībai ir iespēja paust viedokli pret valdības lēmumiem, īpaši tādā sensitīvā jautājumā kā par bēgļiem. Cits jautājums, vai, izmantojot šo protestu, netiek kaut kādā veidā pārkāptas robežas, ka vārda brīvības ietvaros tiek kurināts naids pret kādu reliģisko vai etnisko grupu."
Savukārt pasākuma organizētāju - biedrības „Tēvijas sargi” - pārstāvis Jānis Sils apgalvoja, ka viņi mēģināja pēc iespējas tikt galā ar dažādu rasistisku saukļu paudējiem: „Plakāti, kas bija redzami un kas bija kādā mērā nepieņemami vai kur varētu būt šāda veida lietas, par kurām varētu diskutēt, tādus kārtības uzturētāji pamanīja un lika novākt.”
Sils komentē atsevišķu plakātu saturu:
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava, kurš arī piedalījās piketā, nepiekrīt, ka pasākumā būtu daudz rasu vai nacionālo nesaticību veicinošu saukļu. Tāpat viņš neuzskata, ka viņa partijai, kas aktīvi aicināja piedalīties pasākumā, būtu publiski no neiecietīgiem viedokļiem jānorobežojas.
Jau vēstīts, ka otrdien, 4.augustā, pie valdības ēkas notika protests pret plāniem Latvijā brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus. Pasākums pulcēja vairākus simtus cilvēku, kas bija ieradušies ar daudziem plakātiem. Pikets ilga stundu, un tas noritēja bez provokācijām, ko iepriekš pieļāva Drošības policija.
