«Dod pieci» nauda vēža skarto nometnēm saziedota, bet savas vietas aizvien trūkst

Ar dalītām sajūtām noslēdzies šī gada „Dod pieci!” labdarības maratons. Vēža pacientu psiholoģiski sociālajai rehabilitācijai saziedoti nepilni 200 000 eiro, tomēr onkoloģisko pacientu un viņu tuvinieku atbalsta biedrības "Dzīvības koks" sākotnēji bija iecerējuši saziedoto naudu novirzīt muižas atjaunošanai Jēkabpilī, kur šīs nometnes arī varētu rīkot. Šo ideju labdarības maratona veidotāji noraidījuši.

21 nometne vairāk nekā 500 cilvēkiem. Tik pārsteidzošus rezultātus nesis pagājušā gada labdarības maratons „Dod pieci!”. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas veidotajā labdarības akcijā cilvēki saziedojuši rekordlielu summu, nepilnus 200 000 eiro vēža skarto pacientu psiholoģiski sociālajai rehabilitācijai. Trīs dīdžeji vairākas diennaktis dzīvoja stikla studijā, Stacijas laukumā, un mudināja:, „Ziedo vismaz piecus eiro, un tu palīdzēsi kādam cilvēkam no pacienta atkal kļūt par cilvēku”.

Pētījumi rāda - 40% vēža skarto pacientu ir grūtības pēc audzēja uzveikšanas turpināt dzīvot normāli. Jau nākamgad līdzvērtīgu skaitu nometņu varētu apmaksāt valsts. Līdz šim sanācis organizēt divas nometnes vasarā, kādā no viesu namiem. Pacientu biedrībā „Dzīvības koks” norāda, biedrība pašlaik atjauno muižu Jēkabpils pusē, Dignājā, un nauda šajā gadījumā būtu nepieciešama tieši ēkai.

Cerēja sakārtot muižu, bet nodrošināja nometnes

Tieši nometnēm labdarības maratonā aizvadītā gada nogalē naudu ziedoja tūkstošiem cilvēku. „Pārslimots vēzis ir kā pēckara sindroms,” tā nepieciešamību pēc nometnēm, kurās ir gan psiholoģiskā palīdzība, gan līdzcilvēku atbalsts, pamato onkoloģisko pacientu un viņu tuvinieku atbalsta biedrības vadītāja Gunita Berķe. Jau no nākamā gada šīs nometnes varētu apmaksāt valsts. Par to deputāti lems jau nākamajā nedēļā. Tikmēr par rekordlielo summu, nepilniem 200 000 eiro, vēža pacientu atbalsta biedrībā lēš, ka šogad varētu sarīkot 21 nometni vairāk nekā 500 cilvēkiem. Tas ir ļoti daudz, ņemot vērā, ka ap 500 cilvēku rehabilitācijas pakalpojumus saņēmuši pēdējo septiņu gadu laikā, kopš vispār organizē šādas nometnes.

Maratons noslēdzies, bet nevalstiskās organizācijas vadītāja Gunita Berķe atzīst, visiem 500 cilvēkiem nometnes šogad visticamāk nesarīkos.

Viņa to pamato ar telpu trūkumu, kur nometnes varētu rīkot.

Vairāk nekā divu stundu brauciena attālumā ar auto no Rīgas, Jēkabpils pusē, ir ciems Dignāja. Šeit „Dzīvības koks” atjauno senu muižu ar mērķi gleznainajā Daugavas krastā organizēt nākamās rehabilitācijas nometnes.

Pirms pāris gadiem namu, tukšu un nolaistu, biedrībai uzticējusi Jēkabpils novada dome. Šeit arī sarunāta tikšanās ar Gunitu Berķi.

"Vienkārši Jēkabpils novada dome uzrunāja mūs, un viņiem bija idejas par vairākām vietām, kur varētu veidot rehabilitācijas centru. Mēs, ieviešot rehabilitāciju, sapratām, nepietiek tikai ar vasaras nometnēm, jo tur ir ierobežots cilvēku skaits," stāsta Berķe.

Pacientu atbalsta organizācijas vadītāja rāda - nama fasāde un nedaudz arī iekštelpas pašlaik atjaunotas arī par ziedotāju līdzekļiem. Sakopts pagalms, un nama vizuālo skatu no ārpuses uzteic arī vietējie iedzīvotāji. Tomēr iekšpusē, kur paredzēta virtuve, numuriņi pacientiem un personālam, kā arī terase, vēl daudz darba. Nepieciešams nodrošināt apkuri, ievilkt komunikācijas, vēl jānopērk mēbeles un jāiekārto numuriņi, lai šeit varētu sniegt rehabilitācijas pakalpojumus vienlaikus 24 cilvēkiem, kopumā aptuveni tūkstotim gadā. Tieši šim mērķim onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība cerējusi vākt ziedojumus, sākoties „Dod pieci!” šī gada labdarības maratonam.

"Tā galvenā doma bija, ka mājai vajadzētu to naudu. Tomēr vienojās, ka tas būs nometnēm, lai saglabātu to pēctecību, un paralēli mēs arī pašu spēkiem veicam šo kampaņu, piesaistot ziedotājus arī mājas celtniecībai."

Vēl pirms maratona sākuma, gatavojot pirmo raidījumu par psiholoģiski sociālo rehabilitāciju, „Dzīvības koka” vadītāja atzina, ka biedrībā būtu vairāk apmierināti ar akciju,

ja par saziedoto naudu izdotos savest kārtībā namu, ko no Jēkabpils novada domes izīrē uz 30 gadiem.

"„Dod pieci” kampaņas laikā iegūtie līdzekļi tiks izlietoti, lai šogad - droši vien jau no pavasara - mēs rīkotu šīs rehabilitācijas programmas. Protams, atkal meklēsim vietu, kur to rīkot," norāda Berķe.

Ideju par muižas attīstību noraida

Kā tērēt naudu un vai daļu tās drīkstētu novirzīt muižas atjaunošanai? Šie jautājumi raisījuši domstarpības ziedotāju, nometņu organizatoru un citu sadarbības partneru vidū.

Akcijas pēdējā dienā 10 000 eiro ar norādi – mājas atjaunošanai -, noziedojis privātais viroterapijas centrs „Rigvir”, lūdzot par to nospēlēt kādu dziesmu.

Tā kā maksājuma mērķis mulsinājis, stikla studijas dīdžeji konkrēto ziedojumu pat nepieminējuši. Par spīti tam „Rigvir” ar to publiski lepojas savā mājaslapā, ziedojumu saucot par daļu no labdarības akcijas. Kā stāsta pacientu biedrības vadītāja Berķe, sākot sarunas par nepieciešamību atbalstīt tieši vēža pacientus, viņa norādījusi - nepieciešams atjaunot ēku, un tā kalpos ilgu laiku. Tomēr liegums ziedot nekustamajam īpašumam sākotnēji nācis tieši no labdarības organizācijas „Ziedot.lv” puses. Sazvanīta „Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta izklausās pārsteigta. Viņas pārliecība esot šāda - ziedojumi nav nevienas organizācijas īpašums. Tā ir cilvēku nauda, ko viņi ir uzticējuši, lai novirzītu konkrētam mērķim. Šajā gadījumā – rehabilitācijas nometnēm.

"Mūsu sākotnējā vienošanās bija par nometnēm, nevis par ēku. To jau izvēlas „Dod pieci” organizatori, kam viņi vēlas veltīt savas sešas dienas stikla studijā. Arī, ja apskatās nometnes tāmes, tad tie izdevumi, kas ir vajadzīgi, tie ir gan ēdināšana, gan transports, gan grupu vadītājs, gan sociālie darbinieki, un tās ēkas izmaksas jau ir ļoti mazas," stāsta Dimanta.

Jāatgādina, ka aizpagājušajā gadā pati labdarības organizācija iegādājās īpašumu, un šis fakts sabiedrībā tika vērtēts visai pretrunīgi.

Par nepilniem 500 000 eiro „ziedot.lv” iegādājās ēku Rīgā, Indrānu ielā 13. Tur plānoja sniegt rehabilitāciju bērniem, kuru diagnozēm atbilstoši pakalpojumi līdz šim bijuši pieejami vien ārzemēs. Vairums iedzīvotāju savu neapmierinātību pauda interneta komentāros. Kāpēc labdarības fondam jāpērk māja? Vai tā ir tipiska šāda veida organizācijas rīcība? Vai par ziedotāju naudu nekustamais īpašums ir iegādāts? Toreiz Dimanta medijiem norādīja, ka labdarības organizācijām citviet pasaulē pieder, piemēram, slimnīcas. Rodas jautājums, tad kāpēc šoreiz iniciatīva vākt ziedojumus labiekārtošanai noraidīta jau pašā sākumām ja aizliegums ziedot nekustamo īpašumu labiekārtošanai neesot?

"Tādi principi jau nav, bet „Dod pieci” akcijā, sadarbībā ar ziedot.lv, mēs esam izvirzījuši par mērķi palīdzību ar konkrētiem instrumentiem. Šajā gadījumā bija tiešām „Dzīvības koka” nometnēm, lai pēc iespējas vairāk vēža skarto cilvēku saņemtu psiholoģiski sociālo rehabilitāciju, kas nav apmaksāta no valsts. Tas bija „Dod pieci!” šī gada mērķis, un es domāju, ziedotāji ļoti šo saprata un atbalstīja, un tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, ka ar šo mēs parādīsim ziedotājiem, ka ar 21 nometni šim mērķim saziedoto naudu arī izlietosim," stāsta Dimanta.

Sava ēka vēža skartajiem ir ļoti nepieciešama

Līdzīga „Dzīvības kokam”, taču mazāk pamanāma ir krūts vēža pacienšu atbalsta biedrība „Vita”. Tā savas tikšanās reizes un citas nodarbības organizē Latvijas Onkoloģijas centra telpās, kuras izmanto bez maksas. Šāds sadarbības modelis esot veidojies vairāku gadu garumā. Salīdzināt sevi ar „Dzīvības koku” organizācija nevēlas, tomēr tās vadītāja Irīna Januma pauž neizpratni, uzzinot, ka jautājums par mājas labiekārtošanu noraidīts jau pašā sākumā.

Viņa stāsta, ka biedrībai bija nepieciešami apmēram 200 000, lai atjaunotu muižas iekšējo apdari, kuru "Dod pieci!" laikā arī saziedoja: "Pilnīgi loģiski, ka šai naudai ir jāpaliek Dignājas mājā. Es esmu pārliecināta, ka

„Dzīvības koks”, kura pieredze piesaistīt fondu naudu, strādāt ar uzņēmējiem, var savākt naudu procedūrām [rehabilitācijas nometnēm] arī ārpus šīs akcijas pie „Origo”."

Ēka esot vajadzīga, jo pašlaik nākas tūkstošiem eiro maksāt par īrētām telpām viesu namos. Sarunās ar akcijas organizatoriem jūtams pat zināms aizvainojums. Esot saņēmuši signālus, ka sadarbības partneri būtu daudz apmierinātāki, ja šo naudu drīkstētu ieguldīt nomātajā muižā. Šāds vēstījums vairākkārt nācis no „Dzīvības koka”, tad „Rigvir” un citām līdzīgām organizācijām.

Līdzvērtīgu palīdzību, kādu savās nometnēs sniedz „Dzīvības koks”, par maksu piedāvā arī kūrorta rehabilitācijas centrā „Jaunķemeri”. Tur ir vajadzīgais personāls, telpas, terapija un psiholoģiskā palīdzība arīdzan. Jāmaksā 300 eiro, un par klientu trūkumu sūdzēties nevarot. Tā esot privāta klīnika, jo valsts pagaidām finansiāli nepalīdz, tāpēc „Dzīvības koka” vēlmi pēc kaut kā sava onkoloģijas rehabilitācijas programmu vadītāja „Jaunķemeros” Zane Liepiņa praktiski saprot: "Muižas ideja ir aizgūta no Norvēģijas. Vienkārši es šo jautājumu esmu diezgan daudz pētījusi, kamēr mēs savu programmu izveidojām. Un Norvēģijā muiža atrodas izolētā, skaistā vieta. Laukos, kur ir šī muiža, var ierasties pacienti, viņu tuvinieki, un tur šis process arī notiek. Tā kā nevalstiskajai organizācijai līdz šim nav bijušas savas telpas, tad skaidrs, ka viņi uz to iet, lai izveidotu stabilu vietu, kur to darīt nākotnē. Šogad tas varbūt izskanēja plašāk tāpēc, ka bija akcija „Dod pieci!”, bet patiesībā tas jau ir vairāku gadu garumā."

Grūti atbildams gan esot jautājums, vai namu atjaunot par ziedotāju līdzekļiem būtu pareizi vai nepareizi. Tikmēr „Dod pieci!” šī gada vēstnese un Latvijas Radio producente Evija Unāma teic, viņai aizvainojuma neesot. Arī viņa uzskata, ka Latvijā vajadzētu vietu, kur onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem pēc slimības smelties spēku un iedvesmu.

"Ir savākta nauda. Ļoti liela. Šobrīd šī nauda tikai un vienīgi cilvēkam. Tikai un vienīgi. Protams, tas nav tā, ka pieci eiro – viena nodarbība. Tur nāk papildu izmaksas. Tās ir gan vietas, kur notiks nometne, gan cilvēku atalgojumam, kas tur vēl vajadzīgs. Administratīvās izmaksas, bet, protams, tās nav milzīgas. Visa šī nauda ir domāta tikai konkrētiem cilvēkiem," stāsta Unāma.

Sava māja sniegs atdevi ilgtermiņā

Saeimā trešo lasījumu gaida grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Grozījumi paredz, ka no nākamā gada „Dzīvības koka” organizētās nometnes apmaksātu valsts, un, visticamāk, deputāti šādu kārtību atbalstīs jau tuvākajā plenārsēdē 12.janvārī. Saeimas atbildīgajā komisijā stāsta, ka deputāti nejaukšoties tajā, kur „Dzīvības koks” organizēs nometnes 2018.gadā, bet līgumu ar nevalstisko organizāciju slēgšot atbildīgā Labklājības ministrija.

Ministrijas pārstāvis telefonsarunā atzina, ka valsts maksāšot vien par pakalpojumu, tātad cilvēku nogādāšanu nometnē, ēdināšanu, arī speciālistiem maksāšot.

Maksāt par ēkas labiekārtošanu liedzot likums, saka Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš:

"Pat ar valsts budžeta līdzekļiem mums nav tiesību tur svešā īpašumā iesaistīties un kaut kādas darbības veikt. Viņi tad paši izdomā, kā ērtāk, - vai pakalpojumu sniedz viņiem piederošās telpās, vai īrē no kāda cita."

Tomēr Berķe cer muižas durvis pirmajiem viesiem vērt vaļā jau nākamgad: "Šeit jau ir ielikts milzīgs ziedotāju ieguldījums. Mēs jau arī rakstām projektus. Piemēram, veidosim peldētavu un sakārtosim zonu līdz Daugavai. Tie ir projekta līdzekļi, ko mēs rakstām Lauku atbalsta dienestam. Ēka mums ir vajadzīga ilgtermiņā. Lai tas nav tā, ka tev ir kaut kāda nauda, tu viņu ieguldi un tad tu meklē atkal naudu. Ja mēs tiksim galā ar šo ēku, viņa ilgtermiņā dos labumu. Vienkārši te varēs veidot rehabilitācijas programmas."

Dignājas muižas atjaunošanai nepieciešami citi ziedotāju līdzekļi, un biedrība nesēžot, rokas klēpī salikusi, bet raksta projektus, tā piesaistot papildu naudu. Lai gan jautājums par mājas labiekārtošanu atrisināts vēl pirms labdarības akcijas sākuma, tas nepalicis bez uzmanības arī tad, kad akcija beigusies.

Ne jau mājai vajag palīdzību, bet cilvēkiem, saka tie, kas sola sekot līdzi, lai katrs cents tiktu tērēts tieši nometnēm. Turpretī otra puse atbild, arī māja domāta cilvēkiem un ilgtermiņā sniegs lielāku atdevi.

Varbūt arī citiem nebūtu bijis iebildumu par ziedojumu vākšanu rehabilitācijas centram, taču tad šādu vēstījumu bijis jānodod sabiedrībai jau pašā sākumā. Iespējams, ka 2018.gadā nometnes, kā iecerējis „Dzīvības koks”, norisināsies Dignājā, tikmēr pašlaik savāktie nepilni 200 000 eiro palīdzēs turpināt dzīvot vairāk nekā 500 cilvēku.

22 komentāri
inga
Pajautājiet pašiem slimniekiem, vai nu tā ir, ka viņiem tik ļoti vajadzīgas šīs nometnes ar kaut kādām apšaubāmas kvalitātes konsultācijām. Labam ārstam slava iet pa priekšu un nevajag pelnīt iztiku ar saziedotu naudu.
Harijs Lavrinovičs Lavrinovičs
Marihuanas eļļa un marihuanas saturošais THC palīdz iznīcināt vēzi, līdzarto nevajag izmantot šo bezjēdzīgo viduslaiku metodi - ķīmiju terapija. Bet, ja tomēr Onkologs ir tā izskalojis smadzenes, ka terapija jau ir notikusi, vajag turpināt izmantot marihuanas eļļu vai pīpēt zāli, kas ir dabisks anitdepresants.
spv.lv
skumji :( un te jasaka nevis dod pieci, bet dod piečuku :D www.in7heaven.com
par jaunkemeriem
jaukemeros var sanemt vislabako rehabilitaciju musu valsti butu greks to neizmantot
Dizzzais
Protams situācija ir pretrunīga, jo nauda tika vākta tieši nodarbībām nevis ēkas atjaunošanai. Racionāla un ilgtspējīga rīcība būtu atjaunot ēku, kad ir radušies naudas līdzekļi, jo nav normāli, ka šādas nodarbības ir jātaisa kampaņveidīgi kur pagadās. Turklāt valdība ir nolēmusi piešķirt līdzekļus šo nodarbību organizēšanai turpmāk. Tādējādi būtu vieta kur to darīt pienācīgi, lai augtu arī pati organizācija. No otras puses, tiks palīdzēts tiem 500 cilvēkiem tūlīt, kādu 50 vietā, kuriem naudas nepietiktu. Šādi nodarbības notiktu kur pagadās, kas noteikti ir daudz grūtāk pašiem organizētājiem. Pēc manām domām būtu jāārstē cilvēki tagad, cerot uz treknākiem gadiem, kad Dzīvības kokam lielāku palīdzību spēs sniegt valsts budžets.
Apgarpar
Vienam slimam, psiholoģiski nomāktam cilvēkam tagad, ne pēc 2 gadiem, rehabilitācijai sanāk 400 EUR, pat vairāk nekā "Jaunķemeri", kur lieliska pakalpojuma komplekss izmaksā 300 EUR. Vai ievērojāt likumsakarību, ka Latvijā atjauno ēkas, infrastruktūru, bet ne cilvēku veselību? Es nebrīnītos, ja saziedoto naudu saliktu "vienā katlā" ar ES fondu 17 miljoniem, kurus administrēs LM sociālās uzņēmējdarbības atbalstam.
Margarēta
Interesanti arī zināt, kādas kvalitātes rehabilitācija būs kaut kur pie Līvāniem, kur nekādu rehabilitācijas iestāžu nekad nav bijis un attiecīgi tuvumā nav tādu speciālistu. Kas tur brauks? Un ja brauks, cik par to prasīs un cik ziedotās naudas aizies rehabilotologu ceļa izdevumu segšanai?
Margarēta
Par ziedotāju naudu iegādātā īpašumā tika izveidots rehabilitācijas centrs slimiem bērniem: http://www.centrspoga.lv/ Kā redzat pēc cenrāža, parasts maksas rehabilitācijas centrs ar tirgum atbilstošām pakalpojumu cenām. Tikai vieniem prakse ir jāizveido pašiem, citiem labdarības organizācija par ziedotiem līdzekļiem nopērk telpas pilsētas centrā.
Margarēta
Un tieši tāda pati afēra ir šis dzīvības koks un dod5. Saziedotā nauda nemaz nebija paredzēta cilvēkiem, tā bija paredzēta ēkas remontam. Piedodiet, bet tā uzreiz arī vajag teikt: vācam līdzekļus ēkas remontam, kur notikt nometnēm. Būtībā sabiedrība akcijas laikā tika maldināta. Par ziedot.lv Indrānu ielas afēru es vispār neizteikšos.
Margarēta
Man nav nekādas sāpes ne par pogu, ne par caurumu. Vien norādu lētticīgajiem cilvēkiem uz to, ka viņu ziedotā nauda nemaz nenonāk līdz mērķim. Tas rehabilitācijas centrs nav par brīvu, tas ir parasts komerciāls fizioterapijas centrs, kādu Rīgā ir daudz. Telpās, kas par pusmiljonu pirktas no ziedotiem līdzekļiem. To pusmiljonu varēja vienkārši iedot tiem slimajiem bērniem, lai iet uz rehabilitāciju jau esošajos rehabilitācijas centros.
Jančuks
Mīļā Margarēte, saprotam, jau saprotam, ka attiecībā uz "Pogu" Jums dziļa, dziļa sāpe! Tik akli neesam - nav jau trīs reizes jāizpaužas ar saviem komentāriem. Nepatīk "Poga", neviens nespiež jau Jums ziedot tam. Nepatīk vēl kas; pagriežamies un ejam uz citu pusi.
Saimnieki
Nu nē, ziniet. Un ja es nepiekrītu jūsu saimnieciskajai vīzijai, kā rehabilitāciju organizēt? Skatoties ss.lv ir iespējams nopirkt daudz labākā kārtībā esošus īpašumus par mazākiem līdzekļiem. Bet te kādam gribas atjaunot vēsturisku graustu. Protams, tas prasīs milzīgus līdzekļus. Un vienuviet parādās īpašumtiesības, otrā- tikai īres tiesības uz 30 gadiem no domes. Nav saprotams, kā tad tur īsti ir. Mēs ziedojām rehabilitācijai. Ja būtu ziedošana infrastruktūrai, tad domāju daudziem rastos jautājums - kāpēc muižā? un kāpēc tik nolaistā ēkā? piekrītu komentāram par daudzām skolām, kas stāv tukšas.. Tajās arī telpas iespējams īrēt daudz lētāk nekā viesu namos (piemēram, Apšuciema skolā)..
lo
TLDR; Dzīvības Koks cerēja naudu izlietot muižas atjaunošanai, bet #DodPieci mērķis bija vākt nometnēm. Attiecīgi Dzīvības Koks ir uzmetis lūpu, ka Ziedot.lv nedod naudu muižas atjaunošanai.
Margarēta
Vēl es nesaprotu, kāpēc Latvijā šādas nometnes nevar rīkot kaut kur pie jūras. Tā tomēr ir stihija, kas nomierina, uzlabo veselību, arī ainava ir nesalīdzināmi jaukāka salīdzinājumā ar brikšņiem aizaugušo Daugavas krastu. Vai tad tiešām nekur nav nevienas jau izmantojamas ēkas? Tik daudz mazās skolas tiek slēgtas. Tai pašā Jūrkalnē skola tiks slēgta. Vai tiešām pats svarīgākais vēža slimniekiem savākto līdzekļu izlietojums ir kaut kādas pussabrukušas ēkas atjaunošana diezgan dziļā čuhņā? Vai tiešām vēža slimniekiem paliks daudz labāk, ja atjaunos kaut kādu ēku? es baidos, ka ziedošanas akcijas šādā veidā tiek degradētas.
pipars
Tā nu tas Latvijā notiek... ziedo vienam mērķim, bet saziedotā naudiņa tiek tērēta pavisam citiem mērķiem... skumji....
Anna
Sveiki, Nauda tiks tērēta mērķim, kuram tā ir savākta. Nav iespējams cits scenārijs.
Margarēta
Vispār jau nav godīgi vākt it kā nometnēm, bet tomēr kaut kādu ēku atjaunošanai. Zinot, kā Latvijā lietas notiek, kāds tur uztaisīs pāris nometnes un savāks sev to par ziedojumu naudu atjaunoto īpašumu. Nekādās tādās akcijās neziedoju. Uzskatu, ka nometnes nav vēža skarto prioritāte. Vēža skarto prioritāte ir mūsdienīgas un savlaicīgas diagnostikas pieejamība un mūsdienīga ārstēšana, jo visi atzīst, ka vēzi Latvijā ārstē, kā rietumos ārstēja pirms 50 gdiem.
///
nevajag muldet par rietumiem...es dzivoju tajos rietumos,un te loti daudzi cilveki mirst no veza.
Margarēta
Paga, bet tak ir skaidri pateikts, ka 500 cilvēkiem nometni nesarīkos, jo neesot kur rīkot, jo nevarot atjaunot to graustu kaut kādā čuhņā. Īsi sakot, tas bija kārtējais šmaucekļības maratons. Es tiešām šādās akcijās sen jau neziedoju, un izskatās, ka ļoti pareizi daru. Gribētos zināt, kā labdaru kantorim sekmējas ar bērnu rehabilitāciju Rīgas centra īpašumā, kas tika iegādāts par pusmiljonu saziedotās naudas. Gan jau ka tur vienkārši saimnieko Ziedot.lv, ar laiku, kad par to būs piemirsies, kāds no šeptmaņiem varēs iekārtot tur sev dzīvokli.
anna
Par saziedoto naudu tiks rīkotas nometnes un tikai tam arī nauda ir paredzēta un tur arī tiks izlietota. Paldies par Jūsu bažām. Skaidrs, ka diagnostika ir svarīga, to pat nenoliedzam, bet viens no Dod Pieci uzdevumiem ir arī atklāt sabiedrībā nepamanītas lietas. Un vēža skartu cilvēku psihosociālā atbalstam līdz šim valsts nebija pievērsusi nekādu uzmanību, bet kā noskaidrojām maratona laikā, tas ir teju tikpat svarīgi kā paša ārstēšana. Lai veicas!
Jānis
Nu, moins! Biedrība "Dzīvības koks" tagad pilnā mērā pa visu LV nodemonstrē, cik uzticams partneris naudas lietās ir šī organizācija!!! Pat, ja ziedojuma mērķis būs bijis norādīts konkrēts, šī organizācija naudu izlietos tam, kam tās vadība uzskatīs par labāku esam. Šiem taču naudu nedrīkst uzticēt vairs ne centu!
lo
Tur jau tas joks, savāca nometnēm, bet Koks grib to naudu izmantot telpām, ko viņiem neviens neļauj
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti