Apbedīšanas pakalpojumus iedzīvotāji izmanto emocionāli grūtā brīdī, kad visbiežāk nav iespēju vai vēlmes izvērtēt vairākus piedāvājumus, lai izvēlētos cenas un kvalitātes ziņā piemērotāko pakalpojumu kopumu. Tā pirms diviem gadiem izpētīja KP sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Patērētāju tiesību aizsardzības centru.
“Mēs redzējām, ka nozare ir pilnīgi nesakārtota un nozarē ir haoss.
Pats interesantākais, ka neviena no atbildīgajām institūcijām nesaprot, kam būtu jāraugās un kā nozare attīstās,” stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Aptaujā vairākums atzina, ka izvēlas pirmo ieteikto vai vistuvāko un visbiežāk slimnīcas teritorijā esošu apbedīšanas pakalpojuma sniedzēju.
Daudzi norādīja uz negodīgu un neētisku komercdarbību, kā arī korupcijas riskiem, jo slimnīcas personāls bijis tas, kas ieteicis izmantot vai pat uzspiedis tieši tā apbedīšanas uzņēmuma pakalpojumus, kas nomā telpas slimnīcas teritorijā un kurā nereti vienlaikus nodarbināti arī slimnīcas vai morga darbinieki.
“Tas, ka apbedītāji līķus pārvadā, piemēram, maizes mašīnā. Ļoti daudz patērētāju interešu aizskārumu un neētisku, negodprātīgu rīcību. Morgi atrodas slimnīcās un morga priekštelpā atrodas apbedīšanas birojs. Absolūts konkurences kropļojums, jo apbedīšanas birojs pelna, jo ļoti liela daļa slimnīcas ārstu un personāla aizsūta tuviniekus uz morgu un saka: “Pa ceļam ieejiet tur, apbedīšanas birojā!”,” saka Ābrama.
Drīz pēc pētījuma izgaismošanas apbedīšanas firmu no savas teritorijas izvadīja Stradiņa slimnīca. Šopavasar šim piemēram sekojis arī Gaiļezers, kam ir lielākais morgs valstī un kas “līķu biznesu” bija izkārtojis pat trim apbedīšanas kompānijām.
Tikmēr daļā no 14 stacionāriem, kas slimniekus piedāvāja arī apbedīt, tāda iespēja pastāv arvien. Piemēram, zem zīmola “Ritus” strādājoša kompānija, kam bizness ir deviņās pilsētās, vairākus gadus darbojas Vidzemes slimnīcā Valmierā. Tās vadības pārstāvis Edmunds Litiņš ir nerunīgs.
“Es par to tēmu vispār pa telefonu negribu runāt. Kāpēc jūs par to interesējaties? (..) Es nevaru stāstīt tādas lietas. Man nav pilnvaru,” atrunājas Litiņš.
Vidzemes slimnīcas vadītājs Uģis Muskovs neredz problēmu faktā, ka viena apbedīšanas firma strādā slimnīcā, kuras misija ir cilvēkus ārstēt, nevis izvadīt. Vairākām bēru kompānijām vietas ierādīt arī nevarot, turklāt daudzi vēl pirms cilvēka ievešanas slimnīcā jau zinot, kas viņu glabās.
“Tas jau ir viņu maizes darbs: nelaiķis ir – nauda ir, nelaiķa nav – naudas nav. Ne jau viņi, bet radinieki gatavojas [tuvinieka aiziešanai]. (..) Ir paliatīvā aprūpe, kur iznākums diemžēl ir zināms. Tas ir stundu, dienu jautājums. Situācija ir tāda, ka radinieki izvēlas. Mēs nekādus pakalpojumus nepiedāvājām un nesniedzam,” uzsver Muskovs.
Savukārt Saldus Medicīnas centrā darbojas apbedīšanas firma «Resas nams». Citi apbedītāji par tādām iespējām neesot interesējušies, Konkurences padomei pirms diviem gadiem norādīja Medicīnas centra vadība. Tagad centra valdes priekšsēdis Ingemars Harmsens ir atvaļinājumā, bet viņa aizvietotāja galvenā ārste Ingrīda Kužniece slimnīcas saimniecību īsti nepārzina. Taču viņa norāda – pēc ārstniecības iestādes pārtapšanas aprūpes slimnīcā ar 25 pacientu vietām medicīnas iestāde aizņem tikai daļu kādreizējās slimnīcas ēku. Citās atrodas dažādi nomnieki, saka galvenā ārste.
“(..) Mēs neizmantojam tās ēkas, kuru šeit ir ļoti daudz. Mēs šobrīd esam aprūpes slimnīca. (..) Mums slimnīcā ir neliela aprūpes nodaļa – 25 gultas. (..) Mums katru mēnesi ir pieci līdz septiņi aizejoši pacienti. Tā ir onkoloģija, tās ir citas slimības pēdējā stadijā,” norāda Kužniece.
Pēc savas personīgajiem novērojumiem viņa secinājusi, ka tuviniekiem neesot pretenziju pret apbedītāju darbu.
Tikmēr Eiropas Apbedītāju asociācijas pārstāvis Edgars Timpa kārtību, ka slimnīcās strādā arī apbedītāji, neuzskata par pareizu, jo izredzētā firma tiek pie visiem mirušajiem.
“Pastāv unikāla situācija, kurā apbedītājs darbojas slimnīcas morgā, kurā ir arī Tiesību medicīnas ekspertīzes centra mirušie. Tāpēc apbedītāji var brīvi piekļūt personu datiem,” pauž Timpa.
Labā ziņa nozarē ir tā, ka radusies konkurence kremācijas jomā, jo Latvijā uzcelta otra krematorija. Tikmēr negatīvā ir būtiski vairāk, jo valsts tā arī nav sakārtojusi normatīvus, apbedītāji strādā ēnas zonā, bet tuvinieki viņu pakalpojumus nereti izmanto brīvprātīgā piespiedu kārtā.
