Kordiriģenti ir vērsušies Zinātņu akadēmijā, uzsverot, ka patlaban netiekot pildīts esošais normatīvais regulējums, kas reglamentē himnas izpildīšanu. Konsilija mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju" atskaņošanas praksi un apspriest priekšlikumus, kā turpmāk būtu jādzied un jāatskaņo valsts himna.
Diriģents Edgars Račevskis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka himna ir vienots veselums, himnai ir pirmā un otrā daļa, un skan divreiz pirmā daļa un divreiz otrā daļa, un jebkurš saīsinājums ir autortiesību pārkāpums, kas nebūtu pieļaujams.
Viņš arī pastāstīja, ka, izrādās, likumā par himnu ir ierakstīta nepareiza nots sabalsojumā, kad himnu dzied koris. Račevskis gan pauda pārliecību, ka tauta, vienbalsīgi dziedot himnu, dzied pareizi.
Savukārt, runājot par toņkārtām, viņš lūdzis kolēģiem, diriģentiem izstrādāt priekšlikumu un vienoties par to, kādās toņkārtās būtu dziedama valsts himna. Račevskis sprieda, ka tad, kad dzied vienbalsīgi fa mažorā, tas ir nedaudz par augstu. Viņš piedāvātu toņkārtu virzīt vēl uz leju uz mi bemolu.
Račevksis arī norādīja, ka pasākumos solisti mēdz dziedāt himnu nepareizi un tas jānovērš - ja mēs esam patrioti un atzīstam karogu, ģerboni, himnu, tad jārespektē tas, kā tai jāskan.
Diriģents Ints Teterovskis arī piekrita, ka himnas saīsināšana nav pieļaujama. Savukārt, ja solisti, izpildot himnu, cenšas kaut ko mainīt, iespējams, viņi nav nemaz tik labi mākslinieki.
“Mēs nevaram interpretēt karogu, [..] teikt, man patīk krāsa labāk uz Austrijas pusi, nu, tā nevar, tā ir himna, tai jābūt tādai, kāda viņa ir!” uzsvēra Teterovskis.
Viņaprāt, elementāri skolās visiem biežāk jādzied himna, “tad arī iemācīsies”.
