Deputāti vērtēs «nolikto atslēgu» principa noteikšanu par izvēles iespēju

Likumprojektus, kas paredz atteikties no obligātas tā dēvētā nolikto atslēgu principa piemērošanas, Saeima skatīs steidzamības kārtībā.  

Tikai divas nedēļas pirms datuma, no kura spēkā bija jāstājas Maksātnespējas likuma normai, kas paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu, Saeima sākusi skatīt likumprojektu paketi, kas paredz, ka šis princips tomēr neattieksies uz visiem hipotekārajiem kredītiem.

Ceturtdien, 12. februārī likumprojekti nodoti izskatīšanai komisijās un jau pieņemti pirmajā lasījumā. Tie paredz „nolikto atslēgu principa” izslēgšanu no Maksātnespējas likuma, vienlaikus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nosakot, ka bankām kredītņēmējiem jāpiedāvā iespēju izvēlēties – izmantot iespēju konkrētajam kredītam piemērot nolikto atslēgu principu vai tomēr ne.  

Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis skaidroja, ka  „paralēli „nolikto atslēgu principam”, kurš kā vienīgais stātos spēkā 1.martā, ja mēs negrozītu šo likumu, tiek piedāvāta otra iespēja, un kredīta devējam ir obligāti jāinformē kredīta ņēmējs par abām iespējām, jāizstrādā maksājumu grafiks un jāļauj izvēlēties kredīta ņēmējam”.

Līdzīgi kā komercbanku pārstāvji, arī Šadurskis uzsvēra, ka atteikšanās no nolikto atslēgu principa piemērošanas visiem hipotekārajiem kredītiem, ir būtisks priekšnosacījums hipotekāro kredītu pieejamības atjaunošanai.

”Pieņemot šos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, mēs vienkārši atkal atveram hipotekārā kredīta iespējas, kuras pagājušā gada pēdējā ceturksnī, gaidot jauno normatīvo aktu spēkā stāšanos, ir diemžēl sarukušas par vairāk nekā 30%,” atzina Šadurskis.

Pēc aktīvu apjoma lielākās Latvijas bankas – „Swedbank” valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis jau trešdien paziņoja, ka tieši „nolikto atslēgu principa” attiecināšana uz visiem hipotekārajiem kredītiem ir būtisks kavēklis kreditēšanas atjaunošanai.

”Es domāju, ir būtiski saprast, ka šis ir viens no tādiem nepieciešamiem priekšnoteikumiem, lai tautsaimniecības izaugsmei būtu lielāks pamats nākotnē. Tāpat arī kreditēšana, tostarp privātpersonu kreditēšana, ir viens no priekšnosacījumiem, lai šo procesu nesabojātu. Mēs šobrīd runājam par to, ka kreditēšana sāk attīstīties, tā varētu attīstīties daudz vairāk nākotnē, bet šāds likums to noteikti apturēs,” pauda Mačinskis.

Tikmēr opozīcijā esošās ”Saskaņas” deputāti grozījumu autoriem un atbalstītājiem pārmet pakļaušanos banku īstenotai šantāžai. ”Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš debatēs uzsvēra, ka arī līdz šim bankām ir bijusi iespēja vienoties ar klientiem par nolikto atslēgu principa piemērošanu. Tādēļ, viņaprāt, iecerētie grozījumi, ir uzskatāmi par dekoratīviem.

”Tiek runāts par to, ka kredīta devējiem būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divus līguma projektus. Tālāk šajā pašā tekstā ir pateikts, ka kredītdevējiem ir tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus nosacījumus. Šeit nekur netiek pateikts, uz kādiem principiem šie noteikumi tiks veidoti. Ja likuma grozījumi tiek virzīti šādā redakcijā, tad patiesībā viņi nekādu iespēju patērētājam izvēlēties nenodrošinās,” pauda Zariņš.

Maksātnespējas likuma grozījumus, kas paredzēja nolikto atslēgu principa piemērošanu visiem kredītiem, 11. Saeima pieņēma īsi pirms vēlēšanām. Neraugoties uz banku iebildumiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš tos izsludināja, vēstulē Saeimai gan norādot, ka pastāv risks, ka šādu grozījumu ieviešana var apgrūtināt hipotekāro kredītu pieejamību. Saeima likumprojektu paketi, kas paredz noteikt, ka „nolikto atslēgu principa” piemērošana tomēr nav obligāta, izskatīs kā steidzamus.  

Iepriekš to parakstīja arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, paužot priekšlikumu, kas padarītu „nolikto atslēgu" principu par izvēles iespēju.