Deputāti trešdien Juridiskās komisijas sēdē izmaiņas nesteidza atbalstīt, bija daudz neskaidru jautājumu saistībā ar izmaiņām arī juridiskā aspektā un galu galā šie grozījumi nav atbalstīti. Deputāti nolēma saglabāt esošo redakciju, bet ministrijas aicinātas precizēt savus priekšlikumus, apzspriežot ar nevalstiskajām organizācijām, pirms virzīt tos otrajam lasījumam.
Pašreizējā kārtība nosaka - ja ģimenē atgadās nelaime un par bērnu vairs nevar rūpēties abi vecāki, tad bērna aizbildni bāriņtiesa sākumā meklē tuvāku radinieku lokā, pēc tam tālāku, un, ja neizdodas, tad meklē arī bērnam svešu cilvēku starpā.
Tieslietu un Labklājības ministrijas plānoja izmaiņas, kas ļautu par aizbildni kļūt tikai radiniekiem vai cilvēkiem, kuri ar bērnu atrodas nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni ar bērnu, vai audžuģimenē.
Tāpat ministrijas piedāvāja, ka starp šiem cilvēkiem nebūtu prioritāšu - visiem radiem un tiem, kas uztur emocionālo saiti, būtu vienlīdzīgas iespējas kļūt par aizbildni. Tādējādi ierēdņi cerēja samazināt iespēju, ka aizbildnis kādā brīdī var pārdomāt, no bērna atteikties vai arī pienācīgi par viņu nerūpēties.
Grozījumu autori pārliecināti, ka tas palīdzētu pilnībā ievērot bērnu intereses, jo patlaban pastāv iespēja, ka bērns var nonākt, piemēram, pie tuvākā radinieka, kas varētu nebūt labākais aizbildnis. Taču jaunpiedāvātā kārtība pilnībā liegtu par aizbildni kļūt svešam cilvēkam, ja tuvāko radu lokā tādu neatrod, Tādēļ pret grozījumiem ir nevalstiskās organizācijas.
Dati liecinot ka 2013.gadā no teju 700 ieceltajiem aizbildņiem bērnam nepazīstami cilvēki bijuši 10. Tāpēc grozījumi ietekmēšot mazu daļu aizbildnības gadījumu, mierināja ministrijas.
"Humānas sabiedrības pienākums ir rūpēties par cilvēkiem, un ja ir daži, kas gatavi to darīt, tad likuma norma jāsaglabā, kuat vai to desmit cilvēku dēļ," sacīja Audžuģimeņu asociācijas pārstāve Evita Zālīte - Grosa.
Ģimenes mājas „Zvannieki” vadītāja Sandra Dzenīte-Cālīte uzsvēra, ka pēc iespējas ir jāizvairās no bērna nonākšanas audžuģimenē. Audžuģimene ir alternatīva bērnunamam, uzsvēra Dzenīte - Cālīte.
Plānotie grozījumi jau ir raisījuši asas diskusijas, un arī trešdien Juridiskās komisijas sēdē pret šīm izmaiņām iebilda nevalstiskās organizācijas. Audžuģimeņu asociācijas pārstāve Evita Zālīte - Grosa, kas patlaban arī ir aizbildne četriem bērniem, norādīja, ka viņai ar šiem bērniem, kā jaunajos grozījumos norādīts, nebija emocionālo saišu, un pēc jaunās kārtības par aizbildni kļūt viņa nevarētu.
Tāpat Audžuģimeņu asociācijas pārstāve aicināja atstāt spēkā esošo likumu, kas šobrīd nosaka, ka vispirms meklē tuvāko lokā, jo audžuģimene ir alternatīvs variants bērnunamam.
Nevalstiskās organizācijas bažījas, ka, sašaurinot aizbildņu loku, vairāk bērnu tiks adoptēt uz ārzemēm, jo arvien vairāk bērnu nonāks audžuģimenēs un bērnunamos, no kurienes tos varēs adoptēt uz ārvalstīm. Skaitļi arī liecina, ka kopumā pērn uz ārvalstīm adoptēja rekordlielu bērnu skaitu - 178 bērnus.
Tāpat nevalstiskās organizācijas bažījas, ka sašaurinot aizbildņu loku, vairāk bērnu tiks adoptēti uz ārzemēm tieši no audžuģimenēm un bērnunamiem. Dati liecina, ka kopumā pērn uz ārvalstīm adoptēja rekordlielu bērnu skaitu - 178 bērnus. Turpina
„Mēs tik daudz bērnus atdodam adoptēšanai uz ārzemēm, [..] mums jāstrādā tā, lai mūsu bērni paliktu Latvijā,” sacīja Latvijas audžuģimeņu biedrības vadītāja Ilze Golvere.
„Lai arī grozījumu autorus vada vislabākie nodomi un rūpes par bērnu interesēm, piedāvātā Civillikuma redakcija tomēr raisa virkni jautājumu un asu iebildumu. Piemēram, satraukumu rada priekšlikums no potenciālo aizbildņu loka izslēgt personas, kurām iepriekš nav bijusi saikne ar bērnu. No vienas puses, praksē ir daudz gadījumu, kad aizbildnību veiksmīgi uzņemas bērnam sākotnēji sveši cilvēki, bet saprotama ir arī ministrijas vēlme novērst riskus, kas šādos gadījumos var rasties,” norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa–Egnere.
„Gan vienas, gan otras puses argumenti ir vērā ņemami, un deputāti šeit nevar pieņemt politisku lēmumu, jo runa ir par bērnu interesēm, kas vispirms būtu jāiztirzā gan ministriju, gan nevalstisko organizāciju speciālistu lokā. Aicinām lietpratējus un visas iesaistītās puses sanākt kopā uz nopietnu diskusiju un uz likumprojekta trešo lasījumu piedāvāt visām pusēm pieņemamu kompromisa risinājumu,” pauž Lībiņa–Egnere.
„Šie grozījumi vērsti uz to lai sliktos aizbildniecības piemērus it kā novērstu, bet arī labie piemēri šobrīd līdz ar to tiek paķerti līdzi. Jo, ja mēs nevaram pierādīt, ka vienmēr būs bērnu labākās interese, tad labāk likumu negrozīt un nemainīt, lai neskartu šos labos piemērus,” piebilda komisijas vadītāja.
„Labie piemēri kā Zvanenieku mājas vai audžuģimeņu apvienība, visi šie cilvēki jau dara nenovērtējamu darbu. Mēs gribam, lai sabiedrība arī turpmāk vairāk uzņemas aizbildnību, vairāk iesaistās audžu ģimenēs un vairāk adoptētu bērnus. Tas ir tas stāsts, kāpēc vispār likums ir jāgroza un ir jāatrod kompromiss un ministrijas arī to vēlas. Ministrija grib šādi novērst problēmas sistēmā, bet ir jāatrod maigāks veids,” pauda deputāte.
Piedāvātās Civillikuma izmaiņas paredzēja atteikties no prioritāras potenciālo aizbildņu secības, nosakot, ka aizbildnība pār nepilngadīgo piekrīt viņa radiniekiem, personām, kuras atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni ar nepilngadīgo, un audžuģimenei, informēja Saeimas Preses dienests.
Savukārt spēkā esošā Civillikuma redakcija nosaka, ka aizbildnība pār nepilngadīgajiem piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem. Ja aizbildņi neatrodas starp radiniekiem, tos ieceļ bāriņtiesa no citu personu vidus. Civillikums patlaban nekonkretizē šo „citu personu” loku.
Deputāti darbu pie Civillikuma otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem turpinās kādā no tuvākajām komisijas sēdēm.
