Tā kā ziņojums ir pavisam nesen publicēts, Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vēl nav nolikts datums tā iztirzāšanai. Taču komisijas pārstāvji no koalīciju pārstāvošajām partijām gatavi iezīmēt lielākos klupšanas akmeņus. Viens no tiem - partnerattiecību regulējums gan starp dažādu, gan viena dzimuma partneriem. "Nav tā, ka mūsu apvienība būtu homofoba vai noraidoša. Attiecībā uz šādiem seksuāla rakstura traktējumiem - mēs esam gatavi diskutēt, bet līdz zināmai robežai," norādīja deputāts Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība).
Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) uzsver, ka partnerattiecību jautājums ir juridisks. "Ir juristi, kas vērtē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus augstāk par valsts konstitūciju, un ir juristi, kas tieši otrādāk," saka Jansons.
Tāpat kā ZZS, arī Nacionālā apvienība (NA) uzsver, ka laulība ir tikai starp vīrieti un sievieti.
Savukārt jautājumā par nereģistrētajām attiecībām starp sievieti un vīrieti, partijas ir gatavas sarunai, jo gandrīz puse bērnu Latvijā dzimušo bērnu dzimst tieši nereģistrētās attiecībās.
"Mums ir sabiedrība, kas nav gatava izšķirties par laulību un rada pēcnācējus ārpus laulības, bet kā valsts mēs neesam raduši mehānismu, kas šādas savienības aizstāvētu un kas aizstāvētu tādās savienībās dzimušus bērnus," norāda deputāte Lolita Čigāne ("Vienotība").
Viņa norāda – daudzos jautājumos sabiedrībā vajadzīgs nopietns mentāls pavērsiens. Piemēram, neakceptēt faktu, ka bērni nokļūst bērnunamos, iekļaut vispārējās izglītības iestādēs arī bērnus invalīdus, kā arī nepieņemt to, ka tiesībsargājošās iestādes ne vienmēr aizstāv upuri. "Mēs zinām to, ka mums ir diezgan augsts vardarbības līmenis ģimenēs. Mums ir ievērojami jāaug kā sabiedrībai, lai izprastu to, ka cilvēki, kuri ir vardarbības upuri, nedrīkst justies vainīgi pie tā, kas ar viņu ir noticis," norāda Čigāne.
Plaši apspriestā Stambulas konvencija, kas vēršas tostarp pret vardarbību ģimenēs, Latvijā nav ratificēta. Pret to līdz šim iebildusi arī NA. Taču Cilvēktiesību komisijas vadītājs tomēr pieļauj tās ratifikāciju. "Arī Latvijā viņu ratificēs. Par to kādas būs juridiskās atrunas, Saeimā varētu būt diskusijas. Tā kā esam Eiropas Savienībā, loģiski, ka Latvijai ir visām Eiropas Savienības direktīvām un tiesībām jāpievienojas," viņš atzīst.
Jansons uzskata, ka vissāpīgākās sabiedrībai kopumā varētu izrādīties tieši norādes ziņojumā par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. Viņš uzskata, ka pilsonības likuma atvēršana sabiedrībā veicinās lielākas nesaskaņas pretēji iecerētajam.
Ziņots, ka otrdien, 13.decembrī, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs publiskoja ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Latvijā. Tajā viņš jo īpaši mudināja Latviju novērst trūkumus dzimumu līdztiesībā, sieviešu un bērnu, kā arī seksuālo minoritāšu cilvēktiesībās.
