Labklājības ministrija (LM) secinājusi, ka ciemošanās ārvalstu ģimenēs nereti mēdz noslēgties ar Latvijas bērnu adopciju uz ārvalstīm.
Pirmo reizi Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas ciemošanos ierobežotu, ministrija uz Saeimu virzīja pērnā gada nogalē, taču neveiksmīgi. Toreiz nolēma veidot īpašu darba grupu, lai meklētu kompromisus. Iebildumi bija saistīti ar vēlmi liegt ārvalstu ciemošanos audžuģimenēs ievietotiem bērniem un maziem bērniem.
Likuma grozījumu redakcija, par kuru Saeimas komisija diskutēja aizvadītā gada nogalē, paredzēja turpmāk neļaut uz ārzemēm viesprogrammās braukt bērniem, kas aug audžuģimenēs, un maziem bērniem, kas neprot aizstāvēt savas intereses.
2016.gadā 118 bērni ciemoties devās no audžuģimenēm, 152 – no bērnunamiem. Nosakot šādu ierobežojumu, ciemoties biežāk brauktu tieši bērnunamu bērni, kuriem atrast ģimenes esot grūtāk. Tagad šādi ierobežojumi netiek virzīti tālāk.
Taču lielākie strīdi bija saistīti ar vecuma robežas noteikšanu, un komisija pirms otrā lasījuma atbalstīja priekšlikumu noteikt slieksni - 12 gadi.
Tātad bērniem no audžuģimenēm ciemoties būs ļauts, ja viņi sasnieguši vismaz 12 gadu vecumu. Tas pats attiecināms uz bērnunamu audzēkņiem.
Izņēmuma gadījumā jaunākiem bērniem ciemoties ļautu, ja viņi dodas brāļu vai māsu grupā un vismaz kāds no brāļiem vai māsām jau ir sasniedzis 12 gadu vecumu. Ministrija skaidro, ka šādā vecumā bērni spēj pamatot savas intereses un spēj pieņemt izsvērtus lēmumus, arī adopcijai uz ārvalstīm bērns sniedz savu piekrišanu, ja sasniedzis 12 gadus.
"Mēs pieturējāmies pie tā, ka izglītības apmaiņas programmas ir no 13 gadu vecuma. Kā redzējāt, vakardien, aizvakar parādījās ziņa, ka sociālie tīkli arī būtu no 13 gadu vecuma jāatļauj. Piekrišana adopcijai bērnam tiek prasīta no 12 gadu vecuma, un līdz ar to mēs arī pie šiem 12 gadiem esam pieturējušies," skaidroja LM parlamentārā sekretāre Karina Ploka ("Vienotība").
Latvijas Radio iepriekš izpētīja, ka aptuveni 15% ciemošanos noslēdzas ar adopciju. Bieži vien tie ir veseli bērni un nebūt ne tikai pusaudži.
Līdz šim viesprogrammās devušies arī bērni, kas jaunāki par skolas vecumu jeb septiņiem gadiem, bet tas mazos bērnus pakļaujot negatīviem pārdzīvojumiem un apdraudot arī bērnu veselību, norādīja ministrija.
Pret grozījumiem iebilst Bāriņtiesu asociācija un ārvalstu adoptētāju ģimenes pārstāvošie juristi. Bāriņtiesas šādus ierobežojumus sauc par bērnu interesēm neatbilstošiem. Uzskats, ka dalība viesprogrammās ir tendēta tikai uz ārvalstu adopciju, esot maldīgs.
Pret vecuma ierobežojumu iebilst arī ārvalstu adoptētāju pārstāvji Latvijā - Daina Roze un Kristīne Lemantoviča deputātiem iesniegušas arī vairāku adoptēto bērnu vēstules, kuri lūdz grozījumus neatbalstīt. Advokātes vēlētos, lai likums ļauj ciemoties vismaz deviņus gadus sasniegušiem bērniem, jo tas esot vecums, kurā visbiežāk bērni dodas šādās programmās.
"Jautājums ir par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī. Un kā kompromisu mēs piedāvājām šo deviņu gadu vecumu, jo mums likās, ka tas ir praksē pierādīts vecums.
Tas ir vecums, no kura bērni pārsvarā dodas viesprogrammās, jo jaunākajam bērniņam ceļojums var būt grūts. Taču šis ir vecums, kad viņš jau var pieņemt lēmumu un ir pietiekami nobriedis, lai dotos šādā braucienā," teica Lemantoviča.
Bet ministrija piedāvā likumā iestrādāt normu, ka „laulātajiem vai personai, kas ārvalstī ņēmusi aprūpē ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, nav prioritāru tiesību kļūt par bērna adoptētāju”.
“Diemžēl manipulatīvus argumentus izmanto abas puses, un ir pragmatiski jāmēģina atsijāt šīs emocijas un izvilkt tādu tīro vērtību, kas tad ir labāk bērnam. Es domāju, ka Labklājības ministrijas priekšlikums ir ļoti izsvērts un ir pamatoti šie 12 gadi. Arī pati esmu interesējusies un ar psihologiem pārrunājusi, ka tas varētu būt tas vecums, kad bērns jau var pieņemt ļoti būtisku lēmumu savā dzīvē,” pauda Laizāne.