Ieviest bargākus sodus amatpersonām par valsts valodas pārkāpumiem rosināja pieci Nacionālās apvienības (NA) deputāti. "Nacionāļi" likumprojektā paredzējuši, ka par gada laikā atkārtotiem valsts valodas lietojuma pārkāpumiem amatpersonai varēs liegt ieņemt amatu.
Kā norāda NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, viens no mērķiem ir novērst atsevišķu amatpersonu cinisko attieksmi pret valsts valodas lietojuma normām.
Piemēram, Rīgas mēra un partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāja Nila Ušakova cīņas ar Valsts valodas centru (VVC).
"Tas ir ārkārtīgi slikts signāls Latvijas pilsoņiem. Mūsuprāt, amatpersonām attiecībā pret valsts pamatvērtībām ir jābūt priekšzīmīgām. Līdz ar to, ja amatpersonas pārkāpj šādas normas, tad, mūsuprāt, tām sankcijām ir jābūt lielākām nekā citiem pilsoņiem (..)," sacīja Dzintars.
Grozījumos arī paredzēts, ka turpmāk par valsts valodas pārkāpumiem varēs sodīt ne tikai fiziskas, bet arī juridiskas personas, turklāt šādos gadījumos soda apmēri būs krietni lielāki.
Piemēram, pēc pašreizējā regulējuma par tulkojuma nenodrošināšanu Rīgas domē "Ēnu dienas" pasākumā mēram Ušakovam VVC piemēroja 50 eiro soda naudu, taču pēc grozījumu apstiprināšanas sodīt varēs pašu Rīgas domi, turklāt soda apmērs varēs būt pat līdz 8000 eiro.
Saeimā debatēs bargākus sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem kritizēja virkne "Saskaņas" frakcijas pārstāvju. Deputāts Aleksandrs Jakimovs pārmeta represīvu pieeju.
"Likumprojekta autori piedāvā augstākā mērā represīvu, uz bailēm par sodu balstītu likumu. Tas ir pretrunā ar demokrātiskas valsts pamatprincipu – pilsoņu apzinātu likuma ievērošanu," teica Jakimovs.
Tikmēr "Saskaņas" frakcijas deputāte Jūlija Stepaņenko debatēs pauda pārliecību, ka NA šādā veidā cenšas izmantot valodu kā ieroci cīņā pret politiskajiem oponentiem.
"(..) Tāpēc es uzskatu, ka valodu izmantot kā ieroci politiskajā cīņā nebūtu pareiza taktika. Tas noniecinās valodu kā mūsu kopējo vērtību," uzskata deputāte.
"Saskaņa" bija vienīgā frakcija Saeimā, kas grozījumus pirmajā lasījumā neatbalstīja. Pirms otrā lasījuma Tieslietu ministrijai uzdots izvērtēt, vai paredzētie sodi par valsts valodas normu pārkāpumiem ir samērīgi.
VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja Ingrīda Bērziņa Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja, ka centrs liek uzsvaru uz preventīvo darbu – to, lai līdz pārkāpumiem un sodīšanas nemaz nenonāktu.
Runājot par atkārtotiem pārkāpumiem, VVC šādos gadījumos reti izdodas sodīt vainīgos. "Mums reti kad izdodas izmantot šo pantu tikai tādēļ, ka tiek manipulēts ar šo normu. Tajos gadījumos atbildīgā persona iestādē no atbildības izvairās, katru reizi norādot citu personu. (..)
Amatpersonu pārkāpumi kopējā ainā varbūt arī nav bieži, bet katrā gadījumā tie noteikti ir skaļākie un publiski zināmākie. (..) Šādi gadījumi patiesībā ir tie visbēdīgākie," sacīja Bērziņa.
Viņa teica, ka sodu politika ir "jānovienādo", lai sodi starp "radnieciskām" iestādēm būtiski neatšķirtos.
"Valsts valodas centrs dažkārt pat tiek izsmiets minimālo sodu apmēra ziņā. Tas ir viens tāds maznozīmīgāks aspekts. Bet otrs, kas, manuprāt, ir pats būtiskākais – ko tad mēs aizstāvam? Mēs neaizstāvam desu vai bulciņu. Mēs aizstāvam konstitucionālas vērtības. Tās mums diemžēl bieži ir mazsvarīgākas," uzsvēra Bērziņa.
Viņa piebilda – ja tiks palielināts sods par valsts valodas prasību pārkāpumiem, tad tas "sitīs pa kabatu" un vienā otrā gadījumā noteikti strādās.
